Pwovèb 7
1 Pitit mwen, chonje sa m'ap moutre ou la a. Pa janm bliye sa m'ap di ou pou fè a.
Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
2 Si ou fè sa m'ap di ou pou fè a, w'a viv. Konsidere sa m' moutre ou la tankou de grenn je nan tèt ou.
Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
3 Mete li nan tout dwèt ou tankou bag, kenbe li nan kè ou pou ou pa janm bliye l'.
Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
4 Konsidere konesans tankou sè ou. Konsidere bon konprann tankou pi bon zanmi ou.
Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
5 Y'ap fè ou rete lwen madanm lòt moun. Yo p'ap kite ou pran nan pawòl dous madan marye ki nan dezòd.
Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
6 Yon jou, antan mwen nan fennèt lakay mwen, mwen t'ap gade nan fant jalouzi a.
Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
7 Mwen wè anpil jenn gason san esperyans nan lavi. Te gen yonn ladan yo menm ki te fin fou.
Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
8 Li t'ap mache nan lari a, li rive bò kay yon fanm. Konsa, konsa, li pran chemen ki mennen kay fanm lan.
Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
9 Le sa a solèy te kouche, te fin fè nwa.
Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
10 Madanm lan menm vin kontre li. Li te abiye tankou yon jennès, ak tout plan l' dèyè tèt li.
Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
11 Fanm lan te gen je chèch, li pa t' wont anyen. Li pa t' kapab rete chita lakay li.
Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
12 Li toupatou nan lari, sou laplas, nan tout kalfou. L'ap veye, je l' toupatou.
Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
13 Li pase bra l' nan kou ti jennonm lan. Li bo li, li klere je l' nan je l', li di l':
Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
14 Mwen te gen pou m' ofri yon bèt pou yo touye pou di Bondye mèsi. Se jòdi a mwen kit ak angajman mwen an.
„Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
15 Se poutèt sa, mwen vin kontre ou. Mwen t'ap chache ou, mwen jwenn ou.
Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
16 Mwen ranje kabann mwen ak bon jan dra. Mwen mete bèl dra koulè ki soti peyi Lejip sou kabann mwen.
Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
17 Mwen fè kabann mwen santi bon. Mwen vide odè flè jasmen, womaren ak kannèl sou li.
Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
18 Vini non! Ann al damou jouk li jou. Annou pran plezi nou. Ann fè doudous jouk nou sou.
Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
19 Mari m' pa la, li pati, li al fè yon vwayaj byen lwen.
Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
20 Li pati ak anpil lajan nan pòch li. Li p'ap tounen anvan kenz jou.
Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
21 Se konsa, fanm lan fin pran tèt ti jennonm lan. Ak bèl pawòl dous li yo, li fè l' asepte.
Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
22 Jennonm lan pran swiv li, tankou bèf y'ap mennen labatwa, tankou kabrit yo pran nan pèlen
Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
23 k'ap tann yo vin koupe tèt li, tankou zwazo k'ap mache sou pèlen san li pa konnen lavi l' an danje.
Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
24 Koulye a, pitit mwen yo, koute byen. Louvri zòrèy nou, tande sa m'ap di nou.
Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
25 Pa kite kè nou bat pou fanm konsa. Pa kite li fè nou pèdi chemen nou.
Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
26 Li lakòz anpil gason tonbe mouri. Li lakòz anpil vanyan gason pèdi lavi yo.
Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
