Maatoosa 26
1 Yesuusi ha timirttiya ubbaa wurssida wode ba tamaaretakko,
Un notikās, kad Jēzus visus šos vārdus bija pabeidzis, tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja:
2 “Nam77u gallasappe guye, Faasika Baale bonchchiya gallas gideyssa ereeta. He gallas Asa Na7ay masqaliya bolla kaqettanaw asa kushen aadhdhi imettana” yaagis.
“Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Lieldiena, un Tas Cilvēka Dēls kļūs nodots, ka Tas taptu krustā sists.”
3 He wode kahine halaqatinne cimati, Qayyaafa giya kahine halaqaa keethan shiiqidi,
Tad sapulcējās tie augstie priesteri un rakstu mācītāji un ļaužu vecaji tā augstā priestera namā, kam vārds bija Kajafas.
4 asi eronna Yesuusa oykkidi, wodhanaw maqettidosona.
Un tie sarunājās, kā tie Jēzu ar viltu dabūtu rokā un nokautu.
5 Shin entti, “Asay ooshshi kessonna mela gidi, Faasika bonchchiya gallas hessa oothoko” yaagidosona.
Bet tie sacīja: “Tikai ne uz svētkiem, lai ļaudīs neceļas dumpis.”
6 Yesuusi Bitaaniya kataman baro harggida Simoona son de7ees.
Un kad Jēzus bija iekš Betanijas, Sīmaņa, tā spitālīgā, namā,
7 Yesuusi imatuwa bolla de7ishin issi maccasiya albasxiroose philqqaaxe kumetha daro al77o shitto ekka yada Yesuusa huu7en tigasu.
Tad viena sieva pie Tā piegāja, tai bija akmens trauciņš ar dārgām zālēm, un tā lēja tās uz Viņa galvu, Tam pie galda sēžot.
8 Shin Yesuusa tamaareti hessa be7idi hanqettidi, “Ha shittoy coo iitey aybisse?
Kad tie mācekļi to redzēja, tad tie apskaitās un sacīja: “Kālabad šī izšķērdēšana?
9 Ha shittoy al77o gaten bayzettidi, miishey manqotas imettanaw dandda7ettees” yaagidosona.
Tās zāles varēja dārgi pārdot un izdalīt nabagiem.”
10 Yesuusi entti geyssa eridi, enttako, “Ha maccasiw ays waaysetii? Iya taw lo77obaa oothasu.
Bet Jēzus to nomanījis uz tiem sacīja: “Kam jūs šo sievu apgrūtinājiet? Jo tā labu darbu pie Manis darījusi.
11 Manqoti ubba wode hinttera daana. Shin taani hinttera ubba wode de7ikke.
Jo nabagi ir arvienu pie jums, bet Es neesmu arvienu pie jums.
12 Iya ha shittuwa ta bolla tigidayssi tana mooganaw giigisanaassa.
Jo tās zāles izliedama pār Manu miesu, tā to darījusi tādēļ, ka Man būs tapt apraktam.
13 Taani hinttew tuma odays; biitta ubban ha Wonggelay sabbakettiya bessan awunkka, asay iyo hassayana mela iya oothidayssi odettana” yaagis.
Patiesi, Es jums saku: kur vien visā pasaulē šo prieka vārdu sludinās, tur arī sacīs, ko šī ir darījusi, viņai par piemiņu.”
14 He wode tammanne nam77u Yesuusa tamaaretappe issoy Asqoroota Yihuda geetetteyssi kahine halaqatakko,
Tad viens no tiem divpadsmit, kas tapa saukts Jūdas Iskariots, pie tiem augstiem priesteriem nogājis,
15 bidi, “Taani hinttew Yesuusa aatha immiko, hintte taw ay immanee?” yaagidi entta oychchis. Entti zorettidi hasttamu bira santime immidosona.
Sacīja: “Ko jūs man gribat dot, tad es jums Viņu nodošu?” Tie tam iedeva trīsdesmit sudraba gabalus.
16 Hessafe guye, Yihudi Yesuusa aathidi immanaw injjetiya wode wochchees.
Un no tā brīža tas meklēja izdevīgu laiku, ka Viņu nodotu.
17 Uytha Baale bonchchiya koyro gallas, Yesuusa tamaareti iyaakko yidi, “Faasika bonchchiya gallas neeni maana kathi nuuni awun giigisino?” yaagidosona.
Bet pirmā neraudzētās maizes dienā tie mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja uz Viņu: “Kur Tu gribi, lai mēs Tev sataisām Lieldienas jēru ēst?”
18 Yesuusi enttako, “Kataman de7iya addiyako bidi, ‘Asttamaarey, taw wodey gakkida gisho, ta tamaaretara Faasika bonchchiya gallasa ne son aathana yaagees’ yaagite” yaagis.
Bet Viņš sacīja: “Ejat pilsētā pie kāda un sakāt tam: Tas Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu klātu, Es turēšu pie tevis Lieldienu ar Saviem mācekļiem.”
19 Iya tamaareti Yesuusi banttana kiittidayssada oothidi, Faasika Baale gallas maana kathaa giigisidosona.
Un tie mācekļi darīja, kā Jēzus tiem bija pavēlējis, un sataisīja Lieldienas jēru.
20 Sa7ay omarssiya wode, Yesuusi tammanne nam77u hawaaretara kathi maanaw uttis.
Un kad vakars metās, Viņš apsēdās ar tiem divpadsmit,
21 Entti miishin, Yesuusi enttako, “Taani hinttew tuma odays; hinttefe issi uray tana aathidi immana” yaagis.
Un sacīja tiem ēdot: “Patiesi, Es jums saku, viens no jums Mani nodos.”
22 Entti daro dagammidi, huu7en huu7en, “Godaw, tuma taneshsha?” gidi iya oychchidosona.
Un tie ļoti noskuma, un ikviens no tiem iesāka uz Viņu sacīt: “Kungs, vai es tas esmu?”
23 Yesuusi zaaridi, “Ba kushiya taara issife shaatiyan yeddeyssi I tana aathidi immana.
Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Tas, kas ar Mani savu roku mērc bļodā, tas Mani nodos.
24 Asa Na7ay, Xoossaa qaalan iyaw xaafettidayssada hayqqana. Shin Asa Na7aa aathidi immiya uraa ayye; he uray yelettonna attidaakko iyaw lo77oshin” yaagis.
Tas Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā par Viņu rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, caur ko Tas Cilvēka Dēls top nodots; tam būtu labāki, ka tas cilvēks nemaz nebūtu dzimis.”
25 Iya aathi immanaw de7iya Yihudi zaaridi, “Asttamaariyaw, neeni gey taneyye?” yaagis. Yesuusi zaaridi, “Neeni ne huu7en gadasa” yaagis.
Bet Jūdas, kas Viņu nodeva, atbildēja un sacīja: “Vai es tas esmu, Rabbi?” Viņš uz to sacīja: “Tu to saki.”
26 Entti mishin, Yesuusi uythaa ekkidi Xoossaa galatis. He uythaa menthidi ba tamaaretas immidi, “He7ite, miite, hayssi ta ashuwa” yaagis.
Bet tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma to maizi, un svētījis pārlauza un deva to Saviem mācekļiem un sacīja: “Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa.”
27 Xuu7aa ekkidi, Xoossaa galatis. Enttaw immidi, “Ubbay hayssafe uyite.
Un to biķeri ņēma un pateicās, Viņš tiem to deva un sacīja: “Dzeriet visi no tā.
28 Hayssi daro asaa nagaray atto geetettana mela gukkiya ta suuthaa. Ha suuthay Xoossay hinttera geliya caaquwa mintheyssa.
Jo šīs ir Manas asinis, tās jaunās derības asinis, kas par daudziem top izlietas par grēku piedošanu.
29 Shin taani hinttew odays; taani ta Aawa kawotethan ooratha woyne ushshaa hinttera uyana gallasa gakkanaw nam77antho ha woyne ushshaa uyikke” yaagis.
Bet Es jums saku, ka Es no šā laika vairs nedzeršu no šiem vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad Es to ar jums no jauna dzeršu Sava Tēva valstībā.”
30 Galata mazmure yexxidayssafe guye, Shamaho Deriya bidosona.
Un to pateicības dziesmu nodziedājuši, tie gāja ārā uz Eļļas kalnu.
31 He wode Yesuusi enttako, “‘Xoossay henthanchchuwa shocana dorssatikka laalettana’ geetettidi Xoossa qaalan xaafettidayssa mela hachchi qamma hintte ubbay tana aggidi baqatana.
Tad Jēzus uz tiem saka: “Jūs visi šai naktī pie Manis apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es to ganu sitīšu un tā ganāmā pulka avis izklīdīs.
32 Shin taani hayqoppe denddidaappe guye hinttefe sinthatada Galiila baana” yaagis.
Bet kad Es būšu augšāmcēlies, tad Es jūsu priekšā noiešu uz Galileju.”
33 Phexiroosi zaaridi, “Entti ubbay nena aggidi baqatikkoka, taani nena aggike” yaagis.
Bet Pēteris atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kad tie arī visi pie Tevis apgrēcinātos, tad tomēr es nemūžam neapgrēcināšos.”
34 Yesuusi Phexiroosakko, “Taani new tuma odays; hachchi qamma kuttoy waassanaappe sinthe neeni tana heedzu toho kaddana” yaagis.
Jēzus uz to sacīja: “Patiesi, Es tev saku: šinī naktī, pirms gailis dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi.”
35 Phexiroosi zaaridi, “Taani neera issife hayqoppe attin nena ubbaka kaddike” yaagis. Hankko iya tamaareti ubbayka hessada gidoosona.
Pēteris uz Viņu saka: “Jebšu man ar Tevi būtu jāmirst, taču es Tevi negribu aizliegt.” Tāpat arī visi mācekļi sacīja.
36 Yaatidi, Yesuusi ba tamaaretara Geetesemaane giya bessaa bidi, enttako, “Taani hini bada Xoossaa woossashshana, hintte hayssan uttite” yaagis.
Tad Jēzus nāk ar tiem uz vienu muižu ar vārdu Getzemane un saka uz tiem mācekļiem: “Sēžaties šeitan, kamēr Es tur noeju un Dievu lūdzu.”
37 Phexiroosanne Zabdiyoosa nayta nam77ata baara ekki bidi daro azzanonne un77etethi doomis.
Un Viņš ņēma līdz Pēteri un tos divus Cebedeja dēlus un iesāka noskumties un baiļoties.
38 Qassika enttako, “Taani hayqos gathiya un77a un77ettas. Hayssan taara gam77itenne minnidi naagite” yaagis.
Tad Viņš uz tiem saka: “Mana dvēsele ir visai noskumusi līdz nāvei; paliekat šeitan un esat ar Mani nomodā.”
39 Guuthi sinthe bidi biittan gufannidi, “Ta Aawaw, dandda7ettiyaba gidikko ha waaye xuu7aa taappe digga. Shin ne sheney hanoppe attin ta sheney hanoppo” yaagidi Xoossaa woossis.
Un maķenīt pagājis Viņš krita uz Savu vaigu pie zemes, Dievu lūgdams un sacīdams: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris Man iet garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”
40 Yesuusi ba tamaaretakko simmi yidi entti dhiskkidashin demmis. Phexiroosakko, “Hintte issi saatekkonne dhiskkonna taara minnanaw dandda7ibeekketii?
Un Viņš nāk pie tiem mācekļiem un atrod tos guļam, un saka uz Pēteri: “Tā tad jūs nespējāt nevienu pašu stundu ar Mani būt nomodā!
41 Paacen hintte gelonna mela barkkidi naagitenne Xoossaa woossite. Hinttew lo77o amoy de7ees, shin hintte daaburanchcho asi” yaagis.
Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.”
42 Yesuusi qassi nam77antho bidi, “Ta Aawaw, taani ha waaye xuu7appe uyonna de7ishe aadhdhanaw dandda7ettonnabaa gidikko ne sheney hano” yaagidi Xoossaa woossis.
Viņš atkal otru lāgu nogājis, lūdza sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris Man nevar iet garām, ka Es to nedzeru, tad lai notiek Tavs prāts.”
43 Qassika simmi yaa wode iya tamaareta ayfiyaa dhiskkoy goozin, zin77idashin demmis.
Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas.
44 Qassika entta aggi bidi, kase qaalaa zaari heedzantho woossis.
Un Viņš tos pameta, un atkal nogāja un lūdza Dievu trešu lāgu, tos pašus vārdus sacīdams.
45 Hessafe guye, ba tamaaretakko yidi, “Ha77i gakkanaw dhiskkeetinne shemppetii? Hekko, Asa Na7ay, nagaranchchota kushen aadhdhi imettiya saatey gakkis.
Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem, un uz tiem saka: “Guliet nu vēl un dusiet! redzi, tā stunda ir klāt, un Tas Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās.
46 Denddidi yedhdhite, tana aathidi immeyssi hayssish gakkis” yaagis.
Ceļaties, ejam! Redzi, kas Mani nodod, ir klāt.”
47 Yesuusi buroo hessa haasayishin, tammanne nam77u tamaaretappe issoy, Yihudi gakki wodhdhis. Kahine halaqatinne deriya cimati kiitida daro asati mashshenne xam77a oykkidi iyara issife yidosona.
Un Viņam vēl runājot, redzi, tad nāca Jūdas, viens no tiem divpadsmit un līdz ar to liels pulks ar zobeniem un nūjām no tiem augstiem priesteriem un ļaužu vecajiem.
48 Yesuusa aathi immiya Yihudi he daro asaakko, “Taani yeereyssi hintte koyeyssi iya, iya oykkite” yaagidi malla immi wothis.
Bet kas Viņu nodeva, tas tiem bija devis tādu zīmi un sacījis: “Kuru es skūpstīšu, tas ir Tas, To gūstat.”
49 Iirakka Yesuusakko shiiqidi, “Asttamaariyaw, saro de7ay” yaagidi iya yeeris.
Un tūdaļ viņš pie Jēzus piegāja un sacīja: “Esi sveicināts, Rabbi!” un Viņu skūpstīja.
50 Yesuusi iyakko, “Ta laggiyaw, neeni oothanabaa ootha agga” yaagis. Hessafe guye, shiiqidi, Yesuusa oykkidosona.
Bet Jēzus uz to sacīja: “Draugs, kāpēc tu še esi?” Tad tie piegāja un pielika rokas pie Jēzus un To saņēma.
51 Yesuusara de7eyssatappe issoy ba mashsha shoddidi kahine halaqaa aylliya shocidi, iya haythaa qanxidi yeggis.
Un redzi, viens no tiem, kas pie Jēzus bija, roku izstiepis, izvilka savu zobenu un cirta tā augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi.
52 Shin Yesuusi, “Ne bisuwa guye shoohuwan zaara. Ays giikko, mashsha shoddiya ubbay mashshan hayqqana.
Tad Jēzus uz to saka: “Bāz savu zobenu savā vietā, jo visi, kas zobenu ņem, tie caur zobenu tiks nomaitāti.
53 Ta, ta Aawa woossiyako daro mukulun taybettiya kiitanchchota yeddanaw dandda7onnabaa new daanii?
Jeb vai tev šķiet, ka Es nevarētu tagad Savu Tēvu lūgt, un Viņš Man nevarētu dot vairāk nekā divpadsmit leģionus eņģeļu?
54 Yaatin, Xoossaa qaalan hessada hananaw bessees geetettidayssi waanidi polettanee?” yaagis.
Kā tad tie raksti taptu piepildīti? Jo tam būs tā notikt.”
55 He saatiyan, Yesuusi he shiiqida daro asaakko, “Tana pangga oothidi oykkanaw mashshanne xam77a oykkidi yidetii? Taani Xoossa Keethan gallas gallas tamaarssashe hinttera de7iya wode tana oykkibeekketa.
Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz to pulku: “Kā pie slepkavas jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām, Mani gūstīt. Ikdienas Es pie jums esmu sēdējis un mācījis Dieva namā, un jūs Mani neesat gūstījuši.
56 Shin hayssi ubbay hanidayssi nabeti Xoossaa qaalan xaafidayssi polettana melassa” yaagis. He wode iya tamaareti ubbay iya aggidi baqatidosona.
Bet viss tas noticis, ka praviešu raksti piepildītos.” Tad visi mācekļi Viņu atstāja un bēga.
57 Yesuusa oykkidayssati kahine halaqaa Qayyafakko iya efidosona. Yan higge asttamaaretinne biitta cimati shiiqidi de7oosona.
Bet tie Jēzu saņēma un To noveda pie tā augstā priestera Kajafasa, kur tie rakstu mācītāji un vecaji bija sapulcējušies.
58 Shin Phexiroosi kahine halaqaa zabbaa gakkanaw haahon iya kaallis. Iya wurssethay shaakettana gakkanaw zabbaa gelidi naageyssatara uttis.
Bet Pēteris no tālienes Viņam gāja pakaļ līdz tā augstā priestera namam, un iegājis tas apsēdās pie tiem sulaiņiem, nolūkot to galu.
59 Kahine halaqatinne shiiqida asay ubbay Yesuusa wodhanaw iya bolla worddo markka koyidosona.
Bet tie augstie priesteri un tie vecaji un visa tā augstā tiesa meklēja viltīgu liecību pret Jēzu, ka Viņu varētu nokaut;
60 Daroti yidi iya bolla worddo markka markkattidosona shin aykkoka demmibookkona. Guyeppe nam77u asati yidi,
Un neatrada, un jebšu gan daudz viltīgu liecinieku nāca priekšā, tomēr neatrada nenieka; bet visupēc divi viltīgi liecinieki nāca priekšā
61 “Ha uray, ‘Taani Xoossa Keetha laallada heedzu gallasan zaara keexanaw dandda7ays’ yaagis” yaagidosona.
Un sacīja: “Šis ir sacījis: Es Dieva namu varu noplēst un trijās dienās to uztaisīt.”
62 Kahineta halaqay denddi eqqidi Yesuusakko, “Hayssati nena mootiya mootowas neeni zaariyabay baawe?” yaagis.
Un tas augstais priesteris pacēlās un uz Viņu sacīja: “Vai Tu nekā neatbildi uz to, ko tie pret Tevi liecina?”
63 Shin Yesuusi si7i gis. Qassika kahine halaqay, “Taani nena de7o Xoossaa sunthan oykkays; neeni Xoossaa Na7aa Kiristtoosa gidikko nuus oda” yaagis.
Bet Jēzus cieta klusu; un tas augstais priesteris atbildēja un uz To sacīja: “Pie tā dzīvā Dieva es Tevi zvērinu, saki mums: vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls?”
64 Yesuusi zaaridi, “Neeni ne huu7enkka gadasa. Shin taani hinttew odays; hizappe guye, hintte Asa Na7ay wolqqaama Xoossaa ushachcha baggan uttidashin, qassi salo shaarara yishin hintte be7ana” yaagis.
Jēzus uz to saka: “Tu to esi sacījis. Bet Es jums saku: no šī laika jūs redzēsiet To Cilvēka Dēlu sēžam pie Tā Visspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem.”
65 He wode kahine halaqay daro yilotidi ba ma7uwa peedhidi, “Hayssa be7ite Xoossaa cayis! Nuna hara markka ay koshshii? I ha77i cayidayssa hintte si7ideta.
Tad tas augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: “Viņš Dievu zaimojis: kam mums vēl liecinieku vajag? Redziet, tagad jūs Viņa Dieva zaimošanu esat dzirdējuši.
66 Hintte qofay aybee?” yaagis. Enttika, “Iyaw hayqo bessees” yaagidi zaaridosona.
Kā jums šķiet?” Bet tie atbildēja un sacīja: “Viņš nāvi pelnījis.”
67 Yaatin, entti iya som77uwan cuttidi dechchidosona. Harati iya baqqidi,
Tad tie Viņam spļāva vaigā un Viņu pliķēja; bet citi Viņu sita ar dūrēm,
68 “Kiristtoosaa! Nena dechchiday oonee? Ane nuus oda” yaagidosona.
Un sacīja: “Pravietis būdams, saki mums, Kristu, - kurš ir tas, kas Tevi sitis?”
69 Phexiroosi zabban uttidashin, issi aylliya iyaakko yada, “Neenikka Galiila Yesuusara issife de7aasa” yaagasu.
Bet Pēteris sēdēja priekšnamā. Un viena jauna meita nāca pie viņa un sacīja: “Tu arīdzan biji ar To Jēzu no Galilejas.”
70 Shin I entta ubbaa sinthan he aylleko, “Neeni giyabay aybeekko taani erikke” yaagidi kaddis.
Bet viņš liedzās priekš visiem sacīdams: “Es nezinu, ko tu runā.”
71 Qassi bidi dirssaa penggeko gakkishin hara aylliya iya be7ada, yan de7iya asaakko, “Ha uray Naazirete Yesuusara de7ees” yaagasu.
Un kad viņš priekš vārtiem bija izgājis, cita viņu redzēja un saka uz tiem, kas tur bija: “Šis arīdzan bija pie Tā Jēzus no Nacaretes.”
72 Phexiroosi nam77antho caaqqidi, “Taani he uraa erikke!” yaagis.
Un viņš atkal liedzās zvērēdams: “Es to Cilvēku nepazīstu.”
73 Guutha gam77ishin, yan eqqida asati Phexiroosakko yidi, “Nekka tuma enttara issife de7aasa; neeni ne haasayan erettasa” yaagidosona.
Un par mazu brīdi tie, kas tur stāvēja, piegāja un uz Pēteri sacīja: “Patiesi, tu esi viens no tiem; jo no tavas valodas to var noprast.”
74 Hessafe guye, Phexiroosi, “Taani he uraa erikke!” yaagidi, bana qanggethinne caaqo doomis. He wode iirakka kuttoy waassi aggis.
Tad viņš iesāka nolādēties un nodievoties: “Es to Cilvēku nepazīstu.” Un tūdaļ gailis dziedāja.
75 Yesuusi iyakko, “Neeni kuttoy waassanaappe sinthe tana heedzu toho kaddana” gidayssa Phexiroosi akeekidi, kare keyidi iita yeeho yeekkis.
Un Pēteris pieminēja Jēzus vārdus, ko Viņš tam bija sacījis: “Pirms gailis dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi.” Un ārā izgājis viņš raudāja gauži.
