< Thaburi 126 >

1 Thaburi ya Agendi Rĩrĩa Jehova aacookirie andũ a Zayuni arĩa maatahĩtwo akĩmainũkia-rĩ, twahaanire ta andũ mekũroota.
Svētku dziesma. Kad Tas Kungs atkal atveda Ciānas cietumniekus, tad mēs bijām tā kā kas sapņus redz;
2 Tũnua twitũ twaiyũrire mĩtheko, nacio nĩmĩ ciitũ ikĩina nyĩmbo cia gĩkeno. Hĩndĩ ĩyo ndũrĩrĩ-inĩ gũkĩĩranwo atĩrĩ, “Jehova nĩekĩire andũ aya maũndũ manene.”
Tad mūsu mute bija pilna smiešanās un mūsu mēle pilna gavilēšanas; tad sacīja starp pagāniem: Tas Kungs lielas lietas pie šiem ir darījis.
3 Jehova nĩatwĩkĩire maũndũ manene, na ithuĩ tũkaiyũrwo nĩ gĩkeno.
Tas Kungs lielas lietas pie mums ir darījis, par to priecājamies.
4 Tũma tũgaacĩre rĩngĩ, Wee Jehova, ta ũrĩa njũũĩ cia Negevu icookaga kũiyũra.
Ak Kungs, atved atpakaļ mūsu cietumniekus, kā upes dienvidu zemē!
5 Andũ arĩa mahaandaga na maithori, nĩmakagetha makĩinaga nyĩmbo cia gĩkeno.
Kas ar asarām sēj, ar gavilēšanu pļaus;
6 Mũndũ o na angiumagara akĩrĩraga, akuuĩte mbeũ cia kũhaanda, agaacooka akĩinaga nyĩmbo cia gĩkeno, akuuĩte itĩĩa ciake cia ngano.
Tie aiziet un raud, dārgu sēklu nesdami, bet tiešām ar prieku tie atkal nāks un nesīs savus kūlīšus.

< Thaburi 126 >