Thimo 7
1 Mũrũ wakwa, tũũra ũrũmĩtie ciugo ciakwa, na wĩigĩre maathani makwa thĩinĩ waku.
Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
2 Rũmia maathani makwa, na nĩũgatũũra muoyo; gitagĩra morutani makwa o ta kĩũma kĩa riitho rĩaku.
Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
3 Mohagĩrĩre ciara-inĩ ciaku; ũmaandĩke kĩhengere-inĩ kĩa ngoro yaku.
Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
4 Ĩra ũũgĩ atĩrĩ, “Wee nĩwe mwarĩ wa maitũ,” naguo ũtaũku ũwĩtage mũndũ wa nyũmba yanyu;
Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
5 nĩcirĩkweheragia harĩ mũndũ-wa-nja ũcio mũtharia, o na kuuma kũrĩ mũtumia ũcio ũtarĩ mwĩhokeku, hamwe na ciugo ciake cia kũheenanĩrĩria.
Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
6 Ndĩ ndirica-inĩ ya nyũmba yakwa-rĩ, nĩndacũthĩrĩirie na nja kamwanya-inĩ,
Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
7 ngĩona kĩmwana gatagatĩ ka arĩa matarĩ oogĩ, na ngĩkũũrana gatagatĩ ka aanake, mũndũ mwĩthĩ ũtaarĩ na ũũgĩ wa gũkũũrana maũndũ.
Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
8 Aikũrũkaga na njĩra ĩrĩa yarĩ hakuhĩ na koine ya kwa mũndũ-wa-nja ũcio, agĩthiĩ na njĩra ĩyo yerekeire na gwake mũciĩ,
Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
9 na kwarĩ na mairia o kahwaĩ-inĩ gũgĩtukatuka, gũkĩambĩrĩria kũgĩa nduma ya ũtukũ.
Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
10 Na rĩrĩ, hagĩũka mũndũ-wa-nja kũmũtũnga, wehumbĩte nguo ta mũmaraya, arĩ na wara ngoro-inĩ.
Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
11 (Nĩ mũnegeni na mũngʼathia, na magũrũ make matikiragĩrĩria mũciĩ;
Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
12 rĩmwe arĩ njĩra-inĩ, na rĩrĩa rĩngĩ arĩ ihaaro-inĩ, ehithagĩre andũ koine-inĩ ciothe cia njĩra.)
Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
13 Nake akĩnyiita mwanake ũcio, akĩmũmumunya, na akĩmwĩra atĩrĩ ategũconoka,
Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
14 “Ndĩ na maruta ma ngwatanĩro mũciĩ, tondũ ũmũthĩ nĩhingirie mĩĩhĩtwa yakwa.
„Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
15 Nĩ ũndũ ũcio ndoimagara, ndooka gũgũtũnga; ngũgũcarĩtie mũno, na rĩu nĩndakuona!
Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
16 Nĩnjarĩte ũrĩrĩ wakwa na macuka ma gatani ma marangi kuuma Misiri.
Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
17 Ũrĩrĩ ũcio wakwa nĩndĩũitĩrĩirie indo nungi wega ta manemane, na thubiri, o na mũndarathini.
Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
18 Ũka twĩhũũnie wendo nginya rũciinĩ; reke twĩkenie na wendo!
Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
19 Mũthuuri wakwa ndarĩ mũciĩ; nĩathiĩte rũgendo rũraihu.
Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
20 Nĩathiire na mũhuko wake ũiyũrĩte mbeeca, na akainũka mũciĩ o rĩrĩa mweri ũkaiganana.”
Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
21 Agĩkĩmũheenereria na ciugo, akĩmũhĩtithia; agĩkĩmuuha na mĩario yake mĩnyoroku.
Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
22 O rĩmwe akĩmũrũmĩrĩra ta ndegwa ĩgĩthiĩ gũthĩnjwo, kana ta thwariga ĩgĩtoonya kĩana-inĩ kĩa mũtego,
Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
23 nginya akaaya gũtheecwo ini nĩ mĩguĩ, akahaana ta nyoni ĩguthũkĩte mũtego-inĩ, ĩtekũmenya o na hanini atĩ ũndũ ũcio no ũmĩrute muoyo.
Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
24 Atĩrĩrĩ, ariũ akwa, ta thikĩrĩriai; tegai matũ mũigue ũrĩa ngũmwĩra.
Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
25 Mũtikanareke ngoro cianyu ĩrũmĩrĩre mĩthiĩre yake, kana mũingĩre njĩra-inĩ ciake.
Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
26 Nĩ andũ aingĩ arĩkĩtie kũrũnda; arĩa oragĩte nĩ kĩrĩndĩ kĩingĩ mũno.
Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
