Psalm 95

1 Kommt, laßt uns dem HERRN lobsingen und jauchzen dem Felsen unsres Heils!

Nāciet, dziedāsim Tam Kungam priecīgi, gavilēsim savas pestīšanas patvērumam.

2 Laßt uns ihm mit Lobgesang begegnen und mit Psalmen jauchzen!

Ejam priekš Viņa vaiga ar pateikšanu, gavilēsim Viņam ar dziesmām.

3 Denn der HERR ist ein großer Gott und ein großer König über alle Götter;

Jo Tas Kungs ir tas lielais un stiprais Dievs un tas lielais ķēniņš pār visiem dieviem.

4 in seiner Hand sind die Tiefen der Erde, und die Spitzen der Berge gehören ihm;

Viņa rokā ir zemes dziļumi, un kalnu augstumi Viņam pieder.

5 sein ist das Meer, denn er hat es gemacht, und seine Hände haben das Trockene bereitet.

Viņam pieder jūra, jo Viņš to radījis, un Viņa rokas sausumu ir cēlušas.

6 Geht ein, lasset uns anbeten und niederknieen, lasset uns lobpreisen vor dem HERRN, unserm Schöpfer!

Nāciet, pielūgsim, klanīsimies un metīsimies ceļos priekš Tā Kunga, sava radītāja.

7 Denn er ist unser Gott, und wir sind das Volk seiner Weide und die Schafe seiner Hand.

Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa ganības ļaudis un Viņa rokas avis.

8 Wenn ihr heute seine Stimme höret, so verstocket eure Herzen nicht, wie zu Meriba, am Tage der Versuchung in der Wüste,

Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdiet, tad neapcietinājiet savas sirdis, tā kā Meribā, tā kā Masā tuksnesī,

9 da mich eure Väter versuchten; sie prüften mich; und sahen doch meine Werke!

Kur jūsu tēvi Mani kārdināja, Mani pārbaudīja, lai gan Manus darbus redzēja.

10 Vierzig Jahre empfand ich Ekel vor diesem Geschlecht; und ich sprach: Sie sind ein Volk, dessen Herz den Irrweg geht, und sie verstanden meine Wege nicht!

Man četrdesmit gadus raizes ir bijušas ar šo tautu, tā ka Es sacīju: tie ir ļaudis, kam sirds maldās un kas Manus ceļus nepazīst.

11 So daß ich schwur in meinem Zorn: Sie sollen nicht eingehen zu meiner Ruhe!

Tādēļ Es Savā dusmībā esmu zvērējis: tiešām, tiem nebūs nākt pie Manas dusas.