Psalm 66
1 Dem Vorsänger. Ein Psalmlied. Jauchzet Gott, alle Welt!
Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!
2 Singet Ehre seinem Namen, machet herrlich sein Lob!
Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.
3 Sprechet zu Gott: Wie wunderbar sind deine Werke! Ob der Größe deiner Macht schmeicheln dir deine Feinde.
Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.
4 Alle Welt bete dich an und lobsinge dir, lobsinge deinem Namen! (Pause)
Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela)
5 Kommt her und schauet die Werke Gottes, dessen Tun an den Menschenkindern so wunderbar ist!
Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.
6 Er verwandelte das Meer in trockenes Land, durch den Strom gingen sie zu Fuß; daselbst freuten wir uns seiner.
Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.
7 Er herrscht durch seine Kraft ewiglich; seine Augen beobachten die Völker; die Widerspenstigen werden nicht aufkommen gegen ihn. (Pause)
Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela)
8 Preiset, ihr Nationen, unsern Gott, Lasset laut sein Lob erschallen,
Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.
9 der unsre Seelen ins Leben rief und unsre Füße nicht wanken ließ!
Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.
10 Denn du hast uns geprüft, o Gott, und uns geläutert, wie man Silber läutert;
Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.
11 du hast uns ins Gefängnis wandern lassen, hast unsern Lenden eine schwere Last auferlegt;
Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.
12 du hast Menschen über unser Haupt fahren lassen; wir sind in Feuer und Wasser gekommen; aber du hast uns herausgeführt in die Freiheit.
Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.
13 Darum will ich mit Brandopfern in dein Haus kommen und dir meine Gelübde bezahlen,
Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,
14 welche sich meinen Lippen entrungen haben und die mein Mund geredet hat, als mir bange war.
Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.
15 Fette Brandopfer will ich dir darbringen samt dem Rauch von Widdern; Rinder samt Böcken will ich zurichten. (Pause)
Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela)
16 Kommt her, höret zu, alle, die ihr Gott fürchtet; ich will erzählen, was er an meiner Seele getan hat!
Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.
17 Zu ihm rief ich mit meinem Munde, und Lobpreis war auf meiner Zunge.
Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.
18 Hätte ich Unrecht vorgehabt in meinem Herzen, so hätte der Herr nicht erhört;
Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.
19 aber wahrlich, Gott hat erhört, er hat auf die Stimme meines Flehens geachtet.
Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.
20 Gelobt sei Gott, der mein Gebet nicht abgewiesen und seine Gnade nicht von mir gewendet hat!
Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.
