Psalm 65

1 Dem Vorsänger. Ein Psalm Davids; ein Lied. Du bist es, o Gott, dem Lobgesang gebührt zu Zion, und dem man Gelübde bezahlen soll!

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Dievs, klusībā iekš Ciānas Tu topi slavēts, un solījumi Tev top maksāti.

2 Du erhörst Gebet, darum kommt alles Fleisch zu dir!

Tu paklausi lūgšanas, visa miesa nāk pie Tevis.

3 Die Summe der Missetaten ist mir zu schwer geworden; du sühnst unsre Übertretungen.

Noziegumi mūs ir pārvarējuši, - mūsu pārkāpumus, tos Tu salīdzini!

4 Wohl dem, den du erwählst und zu dir nahen lässest, daß er wohne in deinen Vorhöfen! Laß uns satt werden von den Gütern deines Hauses, deines heiligen Tempels!

Svētīgs tas, ko Tu izredzi, un kam Tu vaļu dod pie Tevis nākt un dzīvot Tavos pagalmos; mēs tapsim paēdināti no Tava nama labuma Tavā svētā dzīvoklī.

5 Du antwortest uns wunderbar in Gerechtigkeit, du Gott unsres Heils, du Zuversicht aller Enden der Erde und der fernsten Meere;

Paklausi mūs pēc tās taisnības, kas brīnišķas lietas dara, ak Dievs, mūsu Pestītājs, Tu patvērums visām zemes robežām, un tiem, kas tālu pie jūras dzīvo.

6 der die Berge gründet in seiner Kraft, der mit Macht umgürtet ist;

Tu stiprini kalnus ar Savu spēku, Tu apjozies ar varu,

7 welcher stillt das Brausen des Meeres, das Brausen seiner Wellen und das Toben der Völker,

Tu klusini jūras kaukšanu, viņas viļņu kaukšanu un ļaužu troksni,

8 daß die, welche an den Enden wohnen, vor deinen Zeichen sich fürchten; die äußersten Länder gegen Morgen und Abend machst du jubeln.

Ka tie, kas dzīvo tanīs robežās, bīstas no Tavām zīmēm. Tu iepriecini visu, kas kust, vakarā un rītā.

9 Du suchst das Land heim und wässerst es und machst es sehr reich; Gottes Brunnen hat Wassers die Fülle. Du bereitest ihr Korn, denn also bereitest du [das Land] zu;

Tu piemeklē zemi un to dzirdini un to dari ļoti bagātu. Dieva upīte ir ūdens pilna. Tu liec viņu labībai labi izdoties, jo tā Tu zemi apkopi.

10 du tränkst seine Furchen, feuchtest seine Schollen; mit Regenschauern machst du es weich und segnest sein Gewächs.

Tu slacini viņas vagas, un liec lietum līt uz viņas arumiem; Tu tos dari mīkstus caur lāsēm, Tu svētī viņas asnus.

11 Du krönst das Jahr mit deinem Gut, und deine Fußstapfen triefen von Fett.

Tu pušķo gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no taukumiem.

12 Es triefen die Oasen der Wüste, und mit Jubel gürten sich die Hügel.

Tuksneša ganības pil un pakalni ar prieku ir apjozti.

13 Wie sich die Weiden mit Schafen kleiden, so bedecken sich die Täler mit Korn, daß man jauchzt und singt.

Lauki ir apģērbti ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ar labību apklātas, ka gavilē un dzied.