Psalm 122

1 Ein Wallfahrtslied. Von David. Ich freue mich an denen, die zu mir sagen: Lasset uns zum Hause des HERRN gehen!

Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

2 Unsre Füße stehen in deinen Toren, Jerusalem!

Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

3 Jerusalem, du bist gebaut als eine Stadt, die fest in sich geschlossen ist,

Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

4 wohin die Stämme hinaufziehen, die Stämme des HERRN (ein Zeugnis für Israel), zu preisen den Namen des HERRN!

Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

5 Denn dort sind Stühle gesetzt zum Gericht, die Stühle des Hauses David.

Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

6 Bittet für den Frieden Jerusalems! Es gehe wohl denen, die dich lieben!

Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

7 Friede sei in deinen Mauern und Glück in deinen Palästen!

Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

8 Um meiner Brüder und Freunde willen sage ich: Friede sei in dir!

Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

9 Um des Hauses des HERRN, unsres Gottes, willen will ich dein Bestes suchen!

Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.