Psalm 107
1 «Danket dem Herrn, denn er ist gütig, denn seine Gnade währt ewig!»
Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 So sollen sagen die Erlösten des HERRN, die er aus der Hand des Feindes erlöst
Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
3 und die er aus den Ländern zusammengebracht hat, vom Aufgang und vom Niedergang, von Mitternacht und vom Meer,
Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4 die irregingen in der Wüste, auf ungebahntem Weg und keine Stadt fanden, wo sie wohnen konnten,
Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
5 hungrig und durstig, daß ihre Seele in ihnen verschmachtete.
Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
6 Da schrieen sie zum HERRN in ihrer Not, und er rettete sie aus ihren Ängsten
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
7 und führte sie auf den rechten Weg, daß sie zu einer bewohnten Stadt gelangten,
Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
8 die sollen dem HERRN danken für seine Gnade und für seine Wunder an den Menschenkindern,
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
9 daß er die durstige Seele getränkt und die hungernde Seele mit Gutem gesättigt hat!
Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
10 Die in Finsternis und Todesschatten saßen, gebunden in Elend und Eisen,
Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
11 weil sie den Geboten Gottes widerstrebt und den Rat des Höchsten verachtet hatten,
Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
12 so daß er ihr Herz durch Strafe beugte, daß sie dalagen und ihnen niemand half.
Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
13 Da schrieen sie zum HERRN in ihrer Not, und er rettete sie aus ihren Ängsten,
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
14 und führte sie aus Finsternis und Todesschatten heraus und zerriß ihre Bande,
Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
15 die sollen dem HERRN danken für seine Gnade und für seine Wunder an den Menschenkindern,
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
16 daß er eherne Türen zerbricht und eiserne Riegel zerschlägt!
Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
17 Die Toren, die wegen ihrer Übertretung und um ihrer Missetaten willen geplagt wurden,
Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
18 daß ihrer Seele vor aller Nahrung ekelte und sie nahe waren den Pforten des Todes.
Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
19 Da schrieen sie zum HERRN in ihrer Not, und er rettete sie aus ihren Ängsten.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
20 Er sandte sein Wort und machte sie gesund und ließ sie ihren Gräbern entrinnen,
Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
21 die sollen dem HERRN danken für seine Gnade und für seine Wunder an den Menschenkindern,
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
22 sollen ihm Dankopfer bringen und seine Taten jubelnd erzählen!
Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
23 Die in Schiffen sich aufs Meer begaben und Handel trieben auf großen Wassern,
Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
24 die des HERRN Werke sahen und seine Wunder auf hoher See,
Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
25 wenn er sprach und einen Sturmwind erregte, der die Wellen in die Höhe warf,
Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
26 daß sie emporfuhren gen Himmel und hinabfuhren zur Tiefe und ihre Seele vor Angst verging;
Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
27 daß sie wirbelten und schwankten wie Trunkene, und alle ihre Weisheit dahin war.
Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
28 Da schrieen sie zum HERRN in ihrer Not, und er führte sie heraus aus ihren Ängsten;
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
29 er stillte den Sturm, daß er schwieg und die Wellen sich beruhigten;
Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
30 und jene wurden froh, daß sie sich legten; und er führte sie an das erwünschte Gestade,
Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
31 die sollen dem HERRN danken für seine Gnade und für seine Wunder an den Menschenkindern
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
32 und sollen ihn erheben in der Versammlung des Volkes und im Kreise der Ältesten ihn rühmen!
Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
33 Er machte Ströme zur Wüste und ließ Wasserquellen vertrocknen;
Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
34 fruchtbares Land wurde zur Salzwüste wegen der Bosheit derer, die es bewohnten.
Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
35 Er machte aber auch die Wüste zum Wasserteich und dürres Land zu Wasserquellen.
Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
36 Und er ließ Hungrige daselbst wohnen, und sie gründeten eine bewohnte Stadt;
Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
37 und sie säten Äcker an und pflanzten Weinberge und hatten von den Früchten einen schönen Ertrag;
Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
38 und er segnete sie, daß sie sich stark mehrten, und auch ihres Viehs machte er nicht wenig,
Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
39 nachdem sie vermindert worden waren und gedemütigt durch den Druck des Unglücks und Kummers,
Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
40 als er Verachtung auf die Fürsten goß und sie irregehen ließ in unwegsamer Wildnis;
Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
41 aber er erhob den Armen aus dem Elend und machte die Geschlechter wie Schafherden.
Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
42 Die Redlichen sollen es sehen und sich freuen, und alle Bosheit soll ihr Maul verschließen!
To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
43 Wer weise ist, der beobachte solches und merke sich die Gnadenerweisungen des HERRN!
Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.
