Psalm 105
1 Danket dem HERRN, ruft seinen Namen an, macht unter den Völkern seine Taten bekannt!
Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
2 Singet vor ihm, spielet vor ihm, redet von allen seinen Wundern!
Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
3 Rühmet euch seines heiligen Namens! Es freue sich das Herz derer, die den HERRN suchen!
Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
4 Fragt nach dem HERRN und nach seiner Macht, suchet sein Angesicht allezeit!
Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
5 Gedenket seiner Wunder, die er getan, seiner Zeichen und der Urteile seines Mundes!
Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
6 O Same Abrahams, seines Knechtes, o ihr Söhne Jakobs, seine Auserkorenen!
Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
7 Er, der HERR, ist unser Gott; auf der ganzen Erde gilt sein Recht.
Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
8 Er gedenkt auf ewig an seinen Bund, an das Wort, das er tausend Geschlechtern befohlen hat;
Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
9 [des Bundes, ] den er mit Abraham geschlossen, seines Eides, den er Isaak geschworen hat.
Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
10 Er stellte ihn auf für Jakob als Satzung, für Israel als ewigen Bund,
To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
11 da er sprach: «Dir gebe ich das Land Kanaan als euer Erbteil»,
Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
12 da sie noch leicht zu zählen waren, gar wenige und Fremdlinge darin,
Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
13 und wandern mußten von einem Volk zum andern und von einem Königreich zum andern.
Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
14 Er ließ sie von keinem Menschen bedrücken und züchtigte Könige um ihretwillen:
Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
15 «Tastet meine Gesalbten nicht an und tut meinen Propheten kein Leid!»
Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
16 Und er rief eine Hungersnot herbei über das Land und zerschlug jegliche Stütze an Brot.
Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
17 Er sandte einen Mann vor ihnen her, Joseph ward zum Sklaven verkauft!
Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
18 Sie zwangen seinen Fuß in einen Stock; seine Seele geriet in Fesseln;
Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
19 bis zur Zeit, da sein Wort eintraf und der Ausspruch des HERRN ihn geläutert hatte.
Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
20 Der König sandte hin und befreite ihn; der die Völker beherrschte, ließ ihn los.
Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
21 Er setzte ihn zum Herrn über sein Haus und zum Herrscher über alle seine Güter,
Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
22 daß er seine Fürsten nach Belieben binde und seine Ältesten unterweise.
Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
23 Da zog Israel nach Ägypten, und Jakob wurde ein Fremdling im Lande Hams.
Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
24 Und er machte sein Volk sehr fruchtbar und ließ es zahlreicher werden als seine Dränger.
Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
25 Er wandte ihr Herz, sein Volk zu hassen, arglistig zu handeln an seinen Knechten.
Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
26 Er sandte Mose, seinen Knecht, Aaron, den er erwählt hatte.
Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
27 Die verrichteten seine Zeichen unter ihnen und taten Wunder im Lande Hams.
Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
28 Er sandte Finsternis, und es ward Nacht, damit sie seinen Worten nicht widerstreben möchten.
Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
29 Er verwandelte ihre Gewässer in Blut und tötete ihre Fische;
Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
30 ihr Land wimmelte von Fröschen bis in die Gemächer ihrer Könige.
Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
31 Er sprach; und es kamen Fliegenschwärme, Mücken in alle ihre Grenzen.
Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
32 Er gab ihnen Hagel statt Regen, Feuerflammen auf ihr Land;
Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
33 und er schlug ihre Weinstöcke und Feigenbäume und zerbrach die Bäume in ihrem Land.
Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
34 Er sprach; da kamen Heuschrecken und Käfer ohne Zahl,
Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
35 die fraßen alles Kraut im Lande und verzehrten ihre Feldfrüchte.
Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
36 Und er schlug alle Erstgeburt in ihrem Lande, alle Erstlinge ihrer Kraft.
Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
37 Aber sie ließ er ausziehen mit Silber und Gold, und es war kein Strauchelnder unter ihren Stämmen.
Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
38 Ägypten war froh, daß sie gingen; denn der Schrecken vor ihnen war auf sie gefallen.
Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
39 Er breitete vor ihnen eine Wolke aus zur Decke und Feuer, um die Nacht zu erleuchten.
Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
40 Sie forderten; da ließ er Wachteln kommen und sättigte sie mit Himmelsbrot.
Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
41 Er öffnete den Felsen; da floß Wasser heraus; es floß ein Bach in der Wüste.
Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
42 Denn er gedachte an sein heiliges Wort, an Abraham, seinen Knecht.
Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
43 Er ließ sein Volk ausziehen mit Freuden, mit Jubel seine Auserwählten.
Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
44 Und er gab ihnen die Länder der Heiden; und woran die Völker sich abgemüht hatten, das nahmen sie in Besitz;
Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
45 auf daß sie seine Satzungen halten und seine Lehren bewahren möchten. Hallelujah!
Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
