Psalm 122

1 Ein Wallfahrtslied Davids. Ich freute mich, als man mir sagte:

Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

2 So stehn denn nunmehr unsre Füße in deinen Toren, Jerusalem!

Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

3 Jerusalem, du wiedererbaute als eine Stadt, die fest in sich geschlossen,

Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

4 wohin die Stämme hinaufziehn, die Stämme des HERRN, nach der für Israel gültigen Weisung, dort den Namen des HERRN zu preisen;

Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

5 denn dort waren einst aufgestellt die Stühle zum Gericht, die Stühle des Hauses Davids.

Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

6 Bringet Jerusalem dar den Friedensgruß: »Heil denen, die dich lieben!

Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

7 Friede herrsche vor deinen Mauern, sichere Ruhe in deinen Palästen!«

Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

8 Um meiner Brüder und Freunde willen will ich dir Frieden wünschen;

Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

9 um des Hauses des HERRN, unsres Gottes, willen will ich Segen für dich erbitten.

Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.