Psalm 107
1 »Danket dem HERRN, denn er ist freundlich, ja, ewiglich währt seine Gnade«:
Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 so sollen die vom HERRN Erlösten sprechen, die er befreit hat aus Drangsal
Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
3 und die er gesammelt aus den Ländern vom Aufgang her und vom Niedergang, vom Norden her und vom Meer.
Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4 Sie irrten umher in der Wüste, der Öde, und fanden den Weg nicht zu einer Wohnstatt;
Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
5 gequält vom Hunger und vom Durst, wollte ihre Seele in ihnen verschmachten.
Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
6 Da schrien sie zum HERRN in ihrer Not, und er rettete sie aus ihren Ängsten
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
7 und leitete sie auf richtigem Wege, daß sie kamen zu einer bewohnten Ortschaft: –
Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
8 die mögen danken dem HERRN für seine Güte und für seine Wundertaten an den Menschenkindern,
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
9 daß er die lechzende Seele gesättigt und die hungernde Seele gefüllt hat mit Labung.
Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
10 Die da saßen in Finsternis und Todesnacht, gefangen in Elend und Eisenbanden –
Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
11 denn sie hatten Gottes Geboten getrotzt und den Ratschluß des Höchsten verachtet,
Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
12 so daß er ihren Sinn durch Leiden beugte, daß sie niedersanken und keinen Helfer hatten –;
Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
13 da schrien sie zum HERRN in ihrer Not, und er rettete sie aus ihren Ängsten;
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
14 er führte sie heraus aus Finsternis und Todesnacht und zersprengte ihre Fesseln: –
Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
15 die mögen danken dem HERRN für seine Güte und für seine Wundertaten an den Menschenkindern,
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
16 daß er eherne Türen zerbrochen und eiserne Riegel zerschlagen.
Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
17 Die da krank waren infolge ihres Sündenlebens und wegen ihrer Verfehlungen leiden mußten –
Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
18 vor jeglicher Speise hatten sie Widerwillen, so daß sie den Pforten des Todes nahe waren –;
Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
19 da schrien sie zum HERRN in ihrer Not, und er rettete sie aus ihren Ängsten;
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
20 er sandte sein Wort, sie gesund zu machen, und ließ sie aus ihren Gruben entrinnen: –
Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
21 die mögen danken dem HERRN für seine Güte und für seine Wundertaten an den Menschenkindern;
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
22 sie mögen Opfer des Dankes bringen und seine Taten mit Jubel verkünden!
Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
23 Die aufs Meer gefahren waren in Schiffen, auf weiten Fluten Handelsgeschäfte trieben,
Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
24 die haben das Walten des HERRN geschaut und seine Wundertaten auf hoher See.
Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
25 Denn er gebot und ließ einen Sturm entstehn, der hoch die Wogen des Meeres türmte:
Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
26 sie stiegen empor zum Himmel und fuhren hinab in die Tiefen, so daß ihr Herz vor Angst verzagte;
Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
27 sie wurden schwindlig und schwankten wie Trunkne, und mit all ihrer Weisheit war’s zu Ende: –
Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
28 da schrien sie zum HERRN in ihrer Not, und er befreite sie aus ihren Ängsten;
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
29 er stillte das Ungewitter zum Säuseln, und das Toben der Wogen verstummte;
Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
30 da wurden sie froh, daß es still geworden, und er führte sie zum ersehnten Hafen: –
Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
31 die mögen danken dem HERRN für seine Güte und für seine Wundertaten an den Menschenkindern;
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
32 sie mögen ihn erheben in der Volksgemeinde und im Kreise der Alten ihn preisen!
Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
33 Er wandelte Ströme zur Wüste und Wasserquellen zu dürrem Land,
Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
34 fruchtbares Erdreich zu salziger Steppe wegen der Bosheit seiner Bewohner.
Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
35 Wiederum machte er wüstes Land zum Wasserteich und dürres Gebiet zu Wasserquellen
Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
36 und ließ dort Hungrige seßhaft werden, so daß sie eine Stadt zum Wohnsitz bauten
Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
37 und Felder besäten und Weinberge pflanzten, die reichen Ertrag an Früchten brachten;
Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
38 und er segnete sie, daß sie stark sich mehrten, und ließ ihres Viehs nicht wenig sein.
Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
39 Dann aber nahmen sie ab und wurden gebeugt durch den Druck des Unglücks und Kummers;
Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
40 »über Edle goß er Verachtung aus und ließ sie irren in pfadloser Öde«.
Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
41 Den Armen aber hob er empor aus dem Elend und machte seine Geschlechter wie Kleinviehherden.
Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
42 »Die Gerechten sehen’s und freuen sich, alle Bosheit aber muß schließen ihren Mund«.
To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
43 Wer ist weise? Der beachte dies und lerne die Gnadenerweise des HERRN verstehn!
Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.
