Psalm 105
1 Preiset den HERRN, ruft seinen Namen an, macht seine Taten unter den Völkern bekannt!
Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
2 Singt ihm, spielet ihm, redet von all seinen Wundern!
Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
3 Rühmt euch seines heiligen Namens! Es mögen herzlich sich freun, die da suchen den HERRN!
Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
4 Fragt nach dem HERRN und seiner Stärke, suchet sein Angesicht allezeit!
Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
5 Gedenkt seiner Wunder, die er getan, seiner Zeichen und der Urteilssprüche seines Mundes,
Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
6 ihr Kinder Abrahams, seines Knechtes, ihr Söhne Jakobs, seine Erwählten!
Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
7 Er, der HERR, ist unser Gott, über die ganze Erde ergehen seine Gerichte.
Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
8 Er gedenkt seines Bundes auf ewig, des Wortes, das er geboten auf tausend Geschlechter,
Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
9 (des Bundes) den er mit Abraham geschlossen, und des Eides, den er Isaak geschworen,
Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
10 den für Jakob er als Satzung bestätigt und für Israel als ewigen Bund,
To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
11 da er sprach: »Dir will ich Kanaan geben, das Land, das ich euch als Erbbesitztum zugeteilt!«
Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
12 Damals waren sie noch ein kleines Häuflein, gar wenige und nur Gäste im Lande;
Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
13 sie mußten wandern von Volk zu Volk, von einem Reich zur andern Völkerschaft;
Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
14 doch keinem gestattete er, sie zu bedrücken, ja Könige strafte er ihretwillen:
Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
15 »Tastet meine Gesalbten nicht an und tut meinen Propheten nichts zuleide!«
Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
16 Dann, als er Hunger ins Land ließ kommen und jegliche Stütze des Brotes zerbrach,
Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
17 da hatte er schon einen Mann vor ihnen her gesandt: Joseph, der als Sklave verkauft war.
Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
18 Man hatte seine Füße gezwängt in den Stock, in Eisen(-fesseln) war er gelegt,
Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
19 bis zu der Zeit, wo seine Weissagung eintraf und der Ausspruch des HERRN ihn als echt erwies.
Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
20 Da sandte der König und ließ ihn entfesseln, der Völkergebieter, und machte ihn frei;
Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
21 er bestellte ihn über sein Haus zum Herrn, zum Gebieter über sein ganzes Besitztum;
Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
22 er sollte über seine Fürsten schalten nach Belieben und seine höchsten Beamten Weisheit lehren.
Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
23 So kam denn Israel nach Ägypten, und Jakob weilte als Gast im Lande Hams.
Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
24 Da machte Gott sein Volk gar fruchtbar und ließ es stärker werden als seine Bedränger;
Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
25 er wandelte ihren Sinn, sein Volk zu hassen und Arglist an seinen Knechten zu üben.
Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
26 Dann sandte er Mose, seinen Knecht, und Aaron, den er erkoren;
Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
27 die richteten seine Zeichen unter ihnen aus und die Wunder im Lande Hams:
Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
28 Er sandte Finsternis und ließ es dunkel werden; doch sie achteten nicht auf seine Worte;
Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
29 er verwandelte ihre Gewässer in Blut und ließ ihre Fische sterben;
Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
30 es wimmelte ihr Land von Fröschen bis hinein in ihre Königsgemächer;
Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
31 er gebot, da kamen Bremsenschwärme, Stechfliegen über ihr ganzes Gebiet;
Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
32 er gab ihnen Hagelschauer als Regen, sandte flammendes Feuer in ihr Land;
Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
33 er schlug ihre Reben und Feigenbäume und zerbrach die Bäume in ihrem Gebiet;
Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
34 er gebot, da kamen die Heuschrecken und die Grillen in zahlloser Menge,
Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
35 die verzehrten alle Gewächse im Land und fraßen die Früchte ihrer Felder.
Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
36 Dann schlug er alle Erstgeburt im Lande, die Erstlinge all ihrer Manneskraft.
Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
37 Nun ließ er sie ausziehn mit Silber und Gold, und kein Strauchelnder war in seinen Stämmen;
Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
38 Ägypten war ihres Auszugs froh, denn Angst vor ihnen hatte sie befallen.
Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
39 Er breitete Gewölk aus als Decke und Feuer, um ihnen die Nacht zu erhellen;
Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
40 auf Moses Bitte ließ er Wachteln kommen und sättigte sie mit Himmelsbrot;
Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
41 er spaltete einen Felsen: da rannen Wasser und flossen durch die Steppen als Strom;
Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
42 denn er gedachte seines heiligen Wortes, dachte an Abraham, seinen Knecht.
Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
43 So ließ er sein Volk in Freuden ausziehn, unter Jubel seine Erwählten;
Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
44 dann gab er ihnen die Länder der Heiden, und was die Völker erworben, das nahmen sie in Besitz,
Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
45 auf daß sie seine Gebote halten möchten und seine Gesetze bewahrten. Halleluja!
Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
