4 Mose 9

1 Weiter gebot der HERR dem Mose in der Wüste Sinai im zweiten Jahr nach ihrem Auszug aus dem Lande Ägypten, im ersten Monat, folgendes:

Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaī tuksnesī otrā gadā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes, pirmā mēnesī, sacīdams:

2 »Die Israeliten sollen das Passah zur festgesetzten Zeit feiern:

Lai nu Israēla bērni tur Pasa svētkus savā noliktā laikā.

3 am vierzehnten Tage in diesem Monat gegen Abend sollt ihr es zur festgesetzten Zeit feiern; nach allen darauf bezüglichen Bestimmungen und nach allen dafür geltenden Vorschriften sollt ihr es feiern.«

Četrpadsmitā dienā šinī mēnesī ap vakara laiku jums tos būs turēt savā noliktā laikā, - pēc visiem viņu likumiem un pēc visām viņu tiesām jums tos būs turēt.

4 Da befahl Mose den Israeliten, das Passah zu feiern;

Tad Mozus runāja uz Israēla bērniem, lai tie turētu Pasa svētkus.

5 und sie feierten es im ersten Monat, am vierzehnten Tage des Monats, gegen Abend in der Wüste Sinai; ganz wie der HERR dem Mose geboten hatte, so verfuhren die Israeliten dabei.

Un tie turēja Pasa svētkus, pirmā mēneša četrpadsmitā dienā ap vakara laiku, Sinaī tuksnesī; kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, tā Israēla bērni darīja.

6 Nun waren aber einige Männer da, die sich an einer Menschenleiche verunreinigt hatten und deshalb das Passah an jenem Tage nicht feiern konnten. Diese traten nun an jenem Tage vor Mose und Aaron

Un bija vīri, kas pie miroņa bija palikuši nešķīsti, tā ka tie tai dienā Pasa svētkus nevarēja turēt, tādēļ tie piegāja pie Mozus un pie Ārona tai pašā dienā,

7 und sagten zu ihm: »Wir sind durch eine Menschenleiche unrein geworden: warum sollen wir benachteiligt werden, daß wir die Opfergabe für den HERRN nicht zur festgesetzten Zeit inmitten der Israeliten darbringen dürfen?«

Un tie vīri uz viņu sacīja: mēs pie miroņa esam palikuši nešķīsti, kāpēc mums to būs pieciest, ka mēs Tā Kunga upuri savā noliktā laikā nevaram upurēt kopā ar Israēla bērniem?

8 Mose antwortete ihnen: »Wartet, ich will hören, was der HERR euretwegen anordnet!«

Un Mozus uz tiem sacīja: pagaidiet, lai es dzirdu, ko Tas Kungs jums pavēlēs.

9 Der HERR aber gebot dem Mose folgendes:

Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

10 »Teile den Israeliten folgende Verordnungen mit: Wenn irgend jemand von euch oder von euren Nachkommen sich an einer Leiche verunreinigt hat oder sich auf einer Reise in der Ferne befindet, so soll er doch das Passah zu Ehren des HERRN feiern:

Runā uz Israēla bērniem un saki: kad kāds no jums vai no jūsu pēcnākamiem pie miroņa ir palicis nešķīsts, vai kāds ir tālā ceļā, tad viņam tomēr Tam Kungam būs turēt Pasa svētkus.

11 im zweiten Monat, am vierzehnten Tage, gegen Abend sollen die Betreffenden es feiern; mit ungesäuertem Brot und bitteren Kräutern sollen sie es verzehren.

Otrā mēnesī, četrpadsmitā dienā ap vakara laiku viņiem tos būs turēt, ar neraudzētu maizi un ar rūgtām zālēm tiem to būs ēst.

12 Sie dürfen nichts davon bis zum folgenden Morgen übriglassen, auch keinen Knochen an ihm zerbrechen; nach allen für das Passah geltenden Bestimmungen sollen sie es feiern.

Tiem no tā nekā nebūs atlicināt līdz rītam, nedz tam kādu kaulu salauzt; pēc visiem Pasa svētku likumiem viņiem tos būs turēt.

13 Wer aber rein ist und sich auf keiner Reise befindet und die Passahfeier trotzdem unterläßt, ein solcher Mensch soll aus seinen Volksgenossen ausgerottet werden, weil er dem HERRN die Opfergabe nicht zur festgesetzten Zeit dargebracht hat: ein solcher Mensch soll für seine Sünde büßen! –

Bet kas ir šķīsts un nav uz ceļa un atraujas no Pasa svētku turēšanas, tā dvēsele lai top izdeldēta no saviem ļaudīm, tāpēc ka viņš Tā Kunga upuri savā noliktā laikā nav upurējis; tāds cilvēks lai nes savu grēku.

14 Wenn ferner ein Fremdling sich unter euch aufhält und dem HERRN das Passah feiern will, so soll er es nach den für das Passah geltenden Bestimmungen und Vorschriften feiern; die gleichen Bestimmungen sollen für euch gelten, sowohl für den Fremdling als auch für den im Lande Geborenen.«

Un ja pie jums kāds svešinieks piemājo un Tam Kungam Pasa svētkus tur, tad lai tos tur pēc Pasa svētku likumiem un pēc viņu tiesām; vienāds likums lai jums ir, tāds svešiniekam kā zemes iedzīvotājam.

15 An dem Tage aber, an welchem man die heilige Wohnung aufgeschlagen hatte, bedeckte die Wolke die Wohnung, nämlich das Zelt mit dem Gesetz; doch am Abend lag sie über der Wohnung wie ein Feuerschein bis zum Morgen.

Un tai dienā, kad tas dzīvoklis tapa uzcelts, tas padebesis apklāja liecības telts dzīvokli, un vakarā pār to dzīvokli bija uguns spožums līdz rītam.

16 So blieb es die ganze Folgezeit hindurch: die Wolke bedeckte die Wohnung, und zwar nachts als ein Feuerschein.

Tā notikās bez mitēšanās; padebesis to apklāja un nakts laikā bija uguns spožums.

17 Sobald sich nun die Wolke von dem Zelt erhob, brachen die Israeliten alsbald danach auf; und an dem Orte, wo die Wolke sich wieder niederließ, da lagerten die Israeliten:

Un kad tas padebesis pacēlās no telts, tad arī Israēla bērni pēc tam cēlās, un tai vietā, kur tas padebesis palika, tur Israēla bērni apmetās.

18 nach dem Befehl des HERRN brachen die Israeliten auf, und nach dem Befehl des HERRN lagerten sie; solange die Wolke ruhig über der Wohnung lag, so lange blieben sie gelagert.

Pēc Tā Kunga vārda Israēla bērni cēlās, un pēc Tā Kunga vārda Israēla bērni apmetās; visu to laiku, kamēr tas padebesis uz tā dzīvokļa palika, tie palika uz vietas.

19 Auch wenn die Wolke viele Tage lang über der Wohnung stehen blieb, beobachteten die Israeliten die Weisung des HERRN und zogen nicht weiter.

Un kad tas padebesis daudz dienas uz tā dzīvokļa palika, tad Israēla bērni ņēma vērā Tā Kunga pavēli un necēlās.

20 Es kam aber auch vor, daß die Wolke nur wenige Tage über der Wohnung stehen blieb – nach dem Befehl des HERRN lagerten sie, und nach dem Befehl des HERRN brachen sie auf.

Un kad tas padebesis maz dienu palika uz tā dzīvokļa, - tad pēc Tā Kunga vārda tie palika uz vietas un pēc Tā Kunga vārda tie cēlās.

21 Es kam auch vor, daß die Wolke nur vom Abend bis zum Morgen blieb; wenn sie sich dann am Morgen erhob, so brach man auf; oder wenn die Wolke einen Tag und eine Nacht blieb und sich dann erhob, so brach man auf;

Bet kad tas padebesis no vakara līdz rītam stāvēja un rītā pacēlās, tad viņi cēlās; vai bija diena, vai nakts, kad tas padebesis pacēlās, tad arī viņi cēlās.

22 oder wenn die Wolke zwei Tage oder einen Monat oder noch längere Zeit blieb, indem die Wolke über der Wohnung Halt machte und auf ihr ruhte, so blieben die Israeliten gelagert und brachen nicht auf; sobald sie sich aber erhob, brachen sie auf:

Bet ja tas padebesis divas dienas, vai vienu mēnesi vai ilgāki uz tā dzīvokļa stāvēja un uz tā palika, tad Israēla bērni palika uz vietas un necēlās, un kad tas cēlās, tad arī viņi cēlās.

23 nach dem Geheiß des HERRN blieben sie gelagert, und nach dem Geheiß des HERRN brachen sie auf: sie beobachteten die Weisung des HERRN nach dem durch Mose übermittelten Geheiß des HERRN.

Pēc Tā Kunga vārda tie apmetās un pēc Tā Kunga vārda tie cēlās; tie ņēma vērā Tā Kunga pavēles, kā Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis.