Psalm 122

1 Wallfahrtslieder. Von David. Ich freute mich, als man zu mir sprach: “Laßt uns zum Tempel Jahwes gehn!”

Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

2 Unsere Füße stehen in deinen Thoren, Jerusalem!

Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

3 Jerusalem, du wiedergebaute, wie eine Stadt, die allzumal zusammengefügt ist,

Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

4 wohin die Stämme hinaufziehen, die Stämme Jahs, nach dem Gesetz für Israel, um dem Namen Jahwes zu danken.

Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

5 Denn dort stehen Gerichtssessel, Sessel des Hauses Davids.

Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

6 Erbittet Frieden für Jerusalem: Mögen Ruhe haben, die dich lieben.

Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

7 Friede sei in deinen Bollwerken, Ruhe in deinen Palästen.

Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

8 Um meiner Brüder und Freunde willen laßt mich sprechen: Friede sei in dir!

Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

9 Um des Tempels Jahwes, unseres Gottes, willen will ich dein Bestes suchen.

Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.