Psalm 106
1 Rühmet Jah! Danket Jahwe, denn er ist gütig; denn ewig währt seine Gnade.
Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
2 Wer kann die Machtthaten Jahwes ausreden, all seinen Ruhm verkündigen?
Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?
3 Wohl denen, die auf Recht halten, dem, der zu jeder Zeit Gerechtigkeit übt.
Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.
4 Gedenke meiner, Jahwe, nach der Huld, die du deinem Volke verheißen; suche mich heim mit deiner Hilfe,
Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;
5 daß ich am Glücke deiner Auserwählten meine Lust schaue, mich an der Freude deines Volkes freue, mit deinem Eigentum mich rühme!
Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.
6 Wir haben gesündigt samt unsern Vätern, haben uns verschuldet, sind gottlos gewesen.
Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.
7 Unsere Väter in Ägypten begriffen deine Wunder nicht, gedachten nicht an deine große Gnade und empörten sich wider den Höchsten am Schilfmeer.
Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.
8 Aber er half ihnen um seines Namens willen, um seine Stärke kund zu thun.
Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.
9 Er bedrohte das Schilfmeer, daß es vertrocknete, und führte sie durch die Fluten wie auf einer Trift.
Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.
10 Er rettete sie aus der Gewalt dessen, der sie haßte, und befreite sie aus der Gewalt des Feindes.
Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.
11 Die Gewässer bedeckten ihre Bedränger; kein einziger von ihnen blieb übrig.
Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.
12 Da glaubten sie an seine Worte, sangen seinen Ruhm.
Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.
13 Eilends vergaßen sie seine Thaten, warteten nicht auf seinen Entschluß.
Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;
14 Sie verfielen in der Steppe auf ein Gelüst und versuchten Gott in der Einöde.
Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.
15 Da gab er ihnen, was sie begehrten, und ließ die Darre in sie kommen.
Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.
16 Und sie wurden eifersüchtig auf Mose im Lager, auf Aaron, den Heiligen Jahwes.
Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.
17 Die Erde that sich auf und verschlang Dathan und bedeckte die Rotte Abirams.
Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.
18 Und Feuer zündete unter ihrer Rotte, die Flamme verbrannte die Gottlosen.
Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.
19 Sie machten ein Kalb am Horeb und warfen sich nieder vor einem Gußbild
Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,
20 und vertauschten ihren Herrlichen mit dem Bild eines Stiers, der Gras frißt.
Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.
21 Sie vergaßen Gottes, ihres Erretters, der Großes in Ägypten gethan hatte,
Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
22 Wunderbares im Lande Hams, Furchtbares am Schilfmeer.
Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.
23 Da gedachte er, sie zu vertilgen, wenn nicht Mose, sein Auserwählter, vor ihm in die Bresche getreten wäre, um seinen Grimm vom Vertilgen wieder abzubringen.
Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.
24 Sie verschmähten das wonnige Land und glaubten seinem Worte nicht.
Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,
25 Sie murrten in ihren Zelten, hörten nicht auf die Stimme Jahwes.
Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
26 Da erhob er ihnen seine Hand und schwur, daß er sie in der Wüste fällen
Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī
27 und ihre Nachkommen unter die Völker zerstreuen und in die Länder versprengen wolle.
Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.
28 Sie hingen sich an Baal Peor und aßen von den Opfern der toten Götzen.
Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,
29 Und sie erzürnten ihn durch ihre Thaten; da fuhr eine Plage unter sie.
Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.
30 Pinehas aber trat auf und richtete, da ward der Plage Einhalt gethan.
Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.
31 Und das wurde ihm als Gerechtigkeit zugerechnet durch alle folgenden Geschlechter bis in Ewigkeit.
Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.
32 Sodann erzürnten sie Gott am Hader-Wasser, und es erging Mose um ihretwillen übel.
Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.
33 Denn sie hatten seinem Geiste widerstrebt, und er redete unbedacht mit seinen Lippen.
Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.
34 Sie vertilgten nicht die Völker, die zu vertilgen Jahwe ihnen befohlen hatte.
Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;
35 Sie ließen sich mit den Heiden ein und lernten ihre Werke;
Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;
36 sie dienten ihren Götzen, und sie wurden ihnen zum Fallstrick.
Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.
37 Sie opferten Söhne und Töchter den Dämonen
Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,
38 und vergossen unschuldiges Blut, das Blut ihrer Söhne und Töchter, die sie den Götzen Kanaans opferten, daß das Land durch Blutschuld entweiht ward.
Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.
39 Sie verunreinigten sich durch ihre Werke und verübten Buhlerei mit ihren Thaten.
Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.
40 Da entbrannte der Zorn Jahwes gegen sein Volk, und er verabscheute sein Eigentum.
Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;
41 Er überlieferte sie in die Gewalt der Heiden, daß ihre Hasser über sie herrschten.
Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.
42 Und ihre Feinde bedrückten sie, und sie wurden unter ihre Gewalt gebeugt.
Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.
43 Viele Male errettete er sie; sie aber waren widerspenstig in ihrem Vorhaben und sanken durch ihre Verschuldung.
Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.
44 Und er sah ihre Not an, als er ihr Flehen vernahm,
Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,
45 und gedachte ihnen zu gut an seinen Bund und ließ sich's leid sein nach seiner großen Gnade.
Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,
46 Er schaffte, daß sie Erbarmen fanden bei allen, die sie gefangen hielten.
Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.
47 Hilf uns, Jahwe, unser Gott, und sammle uns aus den Heiden, daß wir deinem heiligen Namen danken, uns deines Lobpreises rühmen!
Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.
48 Gepriesen sei Jahwe, der Gott Israels, von Ewigkeit bis zu Ewigkeit, und alles Volk spreche: Amen! Rühmet Jah!
Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.
