Psalm 132
1 Ein Stufenlied. - Sei, Herr, zugunsten Davids eingedenk all dessen, was er gesprochen,
Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
2 wie er dem Herrn geschworen, dem Starken Jakobs hat gelobt:
Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
3 "Ich gehe nimmer in mein Wohngezelt, besteige nicht mein Ruhebett,
Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
4 Versage meinen Augen Schlaf und Schlummer meinen Augenwimpern,
Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;
5 bis daß ich eine Stätte finde für den Herrn, für Jakobs Starken eine Wohnung." -
Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.
6 Nun hörten wir davon zu Ephrat und fanden sie im Waldgefilde.
Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
7 "Zu seiner Wohnung laßt uns gehen, vor seiner Füße Schemel niederfallen!"
Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
8 Auf, Herr, zu Deiner Ruhestätte, Du und die Lade Deiner Herrscherwürde!
Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
9 Mit Heil laß Deine Priester sich bekleiden, und Deine Frommen mögen jubeln! -
Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
10 Um David, Deines Dieners willen, weis nicht zurück, den Du gesalbt!"
Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
11 Der Herr schwur David Dauer zu. Er geht davon nicht ab. "Auf deinen Thron erheb ich einen von deiner Leibesfrucht.
Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
12 Bewahren deine Söhne meinen Bund und meine Zeugnisse, wie ich sie lehre, dann dürfen ihre Söhne allezeit auf deinem Throne sitzen!" -
Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
13 Der Herr hat Sion sich erkoren, zum Wohnsitz sich ersehen:
Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
14 "Das sei in Ewigkeit mein Ruhesitz, ich throne hier; denn hier gefällt es mir.
Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.
15 Ich segne seine Jugend und gebe seinen Armen Brot in Fülle.
Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
16 Mit Heil bekleid ich seine Priester, und frohe Lust sei seiner Frommen Teil!
Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
17 Ich lasse Davids Macht ersprossen, dem richt ich eine Leuchte her, den ich gesalbt.
Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
18 In Schande hüll ich seine Feinde, dieweil auf ihm ein Diadem erglänzt."
Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.
