< Psalm 129 >
1 Ein Stufenlied. - Sie haben mich schon oft von Jugend an bedrängt." So spreche Israel!
Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
2 "Schon oft von Jugend an bedrängt, jedoch nicht überwältigt.
Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
3 Mit meinem Rücken pflügten sie und dehnten ihre Ackerfelder in die Weite.
Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
4 Der Herr jedoch, gerecht, zerhaut der Frevler Stränge."
Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
5 In Schande sollen weichen all die Hasser Sions.
Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
6 Sie seien wie das Gras auf Dächern, das vor dem Blühen schon verdorrt!
Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
7 Der Schnitter füllt nicht seine Hand damit, nicht seinen Schoß der Garbenbinder.
Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
8 Und keiner der Vorübergehenden ruft: "Des Herren Segen über euch! Wir grüßen euch im Namen des Herrn."
Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.