< Marqqossa 10 >
1 Yesusay heppe dendidi gede Yuda giza derene Yordanose shaafappe pinthan diza dere bidees. Dereykka qasse iza yuyi adhin izi kasse ba oothiza mala asa tamarsides.
耶稣离开迦百农,动身去往约旦另一侧的犹太境内。许多人又聚集到他那里,他像平常一样教导他们。
2 Issi issi Parsaweti izakko yiidi “Assi ba machcho anjanas besize?” gidi iza pace oycho ooychida.
有几个法利赛人前来试探耶稣,问他:“休妻是否合法?”
3 Izikka istas “Mussey intena ay gi azazide?” gidi zari oychidees.
耶稣回答:“摩西怎么对你们说的?”
4 Isstikka izas “Mussey ta izo anjadis giza waraqata xafi immidi anjo gidees” gida.
他们说:“摩西准许男人写休书即可休妻。”
5 Yesusaykka zaridi istta “Mussey hayssa mala woga xafidaysi inte wozinay minida gishasa” gidees.
耶稣说:“正是因为你们的铁石心肠,摩西才为你们写了这条律法。
6 Gido attin Koyro Xoossi medhishe macanne adde oothi medhidees.
但在创世之初,上帝创造了男人和女人。
7 Hessa gish assi ba aawane ba ayo agidi ba machchira waxetess.
所以男人要离开父母,通过婚姻与妻子结合,
8 Namm7ay issi asho gidetes, hessa gish istti namm7ay issinoppe atin namm7u detena.
二人便成为一体。不再是两个人,而成为一个人。
9 Hesa gish Xoossi gathi waxidayta assi shakofo.
上帝结合为一体,任何人都不能将之分开。”
10 Qassekka issti so gelin iza kalizayti he yoza gish zari iza oychida.
回到房间中,门徒们再次向耶稣询问此事。
11 Izi istas “Oonikka ba machcho anjidi hara macash ekiko he macashay bolla laymma oothes.
他对他们说:“休妻另娶者,便是对其妻子犯下奸淫之罪。
12 Macashayakka ba azina agada hara ade gelikko izakka laymataysu” gidees.
如果妻子弃夫另嫁,也是犯了奸淫之罪。”
13 Yesusay bocherechana mala asay nayta izakko ehidees. Iza kalizayti qassse ehida asa bolla hanqettida.
有人带着自己的孩子来到耶稣面前,求他祝福他们,但门徒想要把孩子们赶走。
14 Yesusay hessa bey hanqetidi “Nayti taakko yeto digofitte, Xoossa kawotethi haytanta malasa.
耶稣见此非常不快,对门徒说:“让小孩子到我这里来,不要制止他们,因为上帝之国就属于这些孩子一样的人。
15 Ta intes tumu gays Xoossa kawoteth hayssa gutha nayta mala ekontadey izin mulekka gelena.” gides.
告诉你们实话,如果你无法像小孩子一样接受上帝之国,就绝对无法进入。”
16 Nayta idimidi ista bollla ba kushe wothidi anjides.
于是耶稣把小孩子抱起来,把手放在他们身上进行祝福。
17 Heeppe buro oge kezishin issi uray wooxishe izakko gakidinne iza sinthan gulbatidi “Lo7o astemare tani medhina deyo demana mala ay oothana tass besize?” gi ooychidees. (aiōnios )
耶稣继续开始旅程。一个人跑过来跪在他面前,问到:“我的良善老师,我要怎样做才能获得永生?” (aiōnios )
18 Yesusaykka “Azas tana Lo7o gay? Issi Xoossafe atin kiyay ba” gides.
耶稣问他:“你为何称我良善?除了上帝以外,无人为良善。
19 “Neni azazota eray? Wodhoppa laymatoppa kaysotoppa wordo markatofa asse balethoppa ne aawane ne ayo boncha gizayta” gidees.
你知道那条诫命吗:不可杀人,不可奸淫,不可偷盗,不可做假证供,不可欺诈,当孝敬父母......”
20 Adezikka zaridi “Astamare ta hayta wurssa natethafe ooykkada nagadis” gidees.
他对耶稣说:“老师,我从小便遵守这些诫命。”
21 Yesusay iza xelidinne dosidi “Histikko ha7i ness issi miish paces badanne ness diza ubbaa bayza, miisha manqotas imma, neni salon shiqida miish demandasa, histadane haaya tana kala” gidees.
耶稣用充满爱的眼神看着他说:“你还缺少一样:去变卖你所有的财富,将它们分给穷人,这会让你在天国拥有财富,然后你便可来跟从我。”
22 Adezikka hessa siyidi daro muzotidees. Izas daro haroy diza gish muzotishe bidees.
那人听此脸色一变,满心郁闷地离开了,因为他非常富有。
23 Yesusay yushi athi xelidi bena kalizayta “duristas Xoossa kawoteth geloy ay mala dexo!” gides.
耶稣环顾四周,对门徒说:“富有之人要进上帝之国,谈何容易!”
24 Iza kalizaytikka iza hasa7an malaletida. Yesusay qasse zaridi “nayto, Xoossa kawoteth geloy ay mala dexo miishe!
这番话让门徒非常惊讶。耶稣又对他们说:“我的朋友们,要进上帝之国非常困难!
25 Durey Xoossa kawoteth gelanaysafe gamelay narfe lukkora adhanaysi kawuyana!” gides.
有钱人想要进入上帝之国,比让骆驼穿过针眼还困难!”
26 Iza kalizaytikka darsi malaletidi ba garsan issay issa “Histin ooni attana danda7ize?” gida.
门徒们更为困惑,对彼此说:“那么人间还有谁可以被拯救呢?”
27 Yesusay ista xelidine “Haysi asas danda7etena, Xoossa matan gidikko hessamala gidena. Xoossas wurikka danda7etees” gidees.
耶稣看着他们说:“从人的角度来看不可能,但对上帝却不然,对于上帝而言,一切皆可能。”
28 Phixirossay qasse “Hekko nuni wursikka agidi nena kalidos” gidees.
彼得对他说:“我们已经舍弃了一切跟随你......”
29 Yesusaykka zaridi “Ta intes tumu gays ta gishinne mishiracho qaala gish gidi ba keth woykko ba ishata woykko ba michista woykko ba aayo woykko ba aawwa ba nayta woykko ba gade agida uray wuri
耶稣说:“告诉你们实话,如果你为了我和福音舍弃房屋、兄弟、姐妹、母亲、父亲、儿女、田地,好消息是,
30 hayssa ha wodezan ha7i goodetethara kethata, ishata, michista, aayeta, naytanne gadekka xeetu kushe athi ekontaynne burro yana alamezanikka medhina deyo latontadey deena. (aiōn , aiōnios )
你会在适当的时候得到一百倍的家庭、兄弟姐妹、孩子和土地。但也会面临困扰,在即将到来的世界中,他们将获得永生。 (aiōn , aiōnios )
31 Gido atin daro sinthatidayti guyista, guyetidayti sinthata.” gides.
但先来者会排在最后,后来者排在前。”
32 Issti Yerusalame efiza ooge bolla dishin Yesusay istafe sinthe sinthe bess. Iza kalizayti iza bussan malaletida. Hankko iza gedon diza asay qass izas babidees. Qassekka tammane namm7ata derezappe dumma shakidi ba bolla azi gakanakonne istas hiz gi yotidees;
他们继续向耶路撒冷走去,耶稣走在前面,门徒们心有疑虑,其他追随者则感到害怕。耶稣把十二门徒叫到一边,把自己即将遭遇的事情告诉他们。
33 “Nuni Yerusalame kezana, asa nay qesista halaqatassine Muse woga tamarsizaytas adhi immistana, istikka iza bolla hayqo pirda pirdanane dere asas athi immana.
他说:“我们现在要去耶路撒冷,人子将被交给祭司长和宗教老师,他们将认定他有罪,把他交给异教徒。
34 Iza bolla qidhi ka7ana, iza bolla cutana, izakka garafanane wodhana shin izi hezu galasafe guyen hayqoppe dendana.”
他们将迫害他,向他吐唾沫,鞭打他,杀害他,但三天后他将复活。”
35 Qasse Zabbidossa nayti Yaqobeyne Yanisay izakko shiqidi “Astamare nuni nena wosidaza ne nus ubbaa oothanamala nu koyos” gida.
西庇太的儿子雅各和约翰来到耶稣跟前,对他说:“老师,请满足我们向你请求的愿望。”
36 Izikka istas “ta intees ay oothana mala koyeti?” gidees.
耶稣说:“想要我为你们做什么?”
37 Istika “Neni ne boncho son nuppe issadey ne oshachan issadey ne hadirsan utnamala nus ero garki” gida.
他们说:“当你终获荣耀,请让我们一个坐在你的右边,一个坐在你的左边。”
38 Yesusaykka “Inte oychizaysa erekista, tanni uyana usha uyanasine tani xamaqetiza xinqata xamaqistanas danda7andeti?” gidees.
耶稣说:“你们知道自己在求什么吗?我从杯中喝下的痛苦,你们能喝吗?我受的洗,你们能受吗?”
39 Isttika zaridi “Ee danda7os” gida. Yesusaykka “ta uyza usha inte uyanane ta xamaqetiza xinqata inte xamaqistana.
他们说:“能。” 耶稣说:“你们会饮我从杯中喝下的痛苦,你们会受我的洗。
40 Shin ta oshachara woykko ta hadirsara utethi istas gigidaytasa attin ta iimmana miish gidena” gidees.
但我无法决定谁会坐在我的左右。这是上帝的意愿,他准备将其赐予谁,就会赐给谁。”
41 Tammanti hessa siyidi Yaqobene Yanisa bolla hanqettida.
其他十个门徒听见了,对雅各和约翰之举感到很生气。
42 Yesusaykka issi bolla shishidi “Dere halaqa getetizayti dere harizaysa mala istta shuumeti ista bolla ba godateth besizaysa inte ereta.
耶稣把他们叫过来说:“你们知道各国都有统治国家的人压迫其人民。这些统治者的行为就像暴君。
43 Gido atin inte garsan gitta gidana koyzadey wuri ashikara gido.
但这对你们而言却并非如此,谁想成为你们中的统治者,就必然变成你们的侍从,
44 Sinthe adhana koyzay wuri wursos ayle gido.
谁想成为你们之首,必做众人的奴隶。
45 Asa nay gidikko asas oothansine ba shemppo darota gish athi immans yades atin ase othisanas yibeyna.” gides.
即使是人子来,也并非为了接受他人的服侍,而是为了服侍他人,以自己的生命赎很多人之命。”
46 Heppe gede Yarkko bida. Yesusaynne iza kalizayti hara daro asatara Yarkofe kezishin Xemosa naa Berxemossa getetiza ayfe qoqey ooge bolla utidi woses.
耶稣和门徒穿过耶利哥,在离开城镇的时候,身边簇拥着大批民众,其中有一个名叫巴底摩斯的盲人坐在路旁。
47 Izikka yizay Nazirete Yesusa gididaysa siyidi “Dawite na Yesusa tana mara” gidi kehi wasidees.
听见身边路过的是拿撒勒人耶稣,他就喊叫,说:“耶稣,大卫的子孙啊,可怜我吧!”
48 Daroti izi co7u gana mala hanqida, gido attin izi “Dawiteno tana mara” gidi kehi wassidees.
许多人斥责他,叫他不要出声。他却更高声喊叫:“耶稣,大卫的子孙啊,可怜我吧!”
49 Yesusaykka eqidi “iza ha xeygitte” gidees. Istika qoqeza “Aykoy ba denda nena xeyges” gida.
耶稣站住,说:“把他叫过来。”大家把盲人唤来,对他说:“好消息!起来吧,他叫你过去了。”
50 Izikka ba mayo qari yegidi puthuku gi dendi eqidi Yesusakko yides.
巴底摩斯跳起来,丢下自己的外衣匆匆忙忙来到耶稣身边。
51 Yesusaykka “Ta ness ay oothanamala koyaz” gidees. Qoqezikka “Aastamare ta xelanas koyays” gidees.
耶稣问他:“你要我为你做什么?”盲人说:“老师,我想要看见。”
52 Yesusaykka zaridi “Ba nena ne aamanoy pathidees” gidees. Herakka iza ayfey xelidees. Izikka yesusa kali bides.
耶稣说:“你可以走了,你对我的信心让你痊愈了。”巴底摩斯立刻看见了,于是便一路跟随耶稣。