< Yanisa Mishiracho 12 >
1 Paziga ba77eles buro usuppun gaalas attishin Yesussay hayqqope denththida Allazarey dizaso biitaniya bides.
逾越节前六天,耶稣去了伯大尼,也就是拉撒路起死回生的那个地方。
2 hen Yesussas kawo kaththida Marttay iza kawo muzishin izara isife maaddan uttdaytape issay Allazareko.
为了感谢耶稣,那里安排了一场宴席。马大帮着准备食物,拉撒路在桌旁与耶稣和其他人共同用餐。
3 Maramma daroo allo7o wagara shameetda liitroo bagga gidiza geshsha nardoosa shittoo ekka yada Yesussa too bolla gussada tooza ba huee ithkera quccadus, keethaka shittoo sawoy kummidees.
玛利亚拿了一品脱纯正的哪哒香膏,抹在耶稣的脚上,然后用自己的头发擦拭,房间里散发出香膏的气息。
4 Yesussa kaalliizaytape issay Yesussa aththi immana Asqqoroto Yudday hessa ixxid
但耶稣的一名门徒,也就是将要出卖他的加略人犹大说:
5 “Haysi shittoozi heedzdzu xeetu dinares bayzeetdii miishshay aazas manqqotas immetbeynee?” gides.
“为什么不把这香膏卖了接济穷人,它值三百银币呢。”
6 Izi hessa giday mishsha shishshza karaxxte oykkzadey iza gididda gish shiqqza mishshafe bees shishshdi goetzadee gidida gishasa, attin manqqotas michchetdii gidena.
他这样说并不是因为他关心穷人,只是因为他是个贼,负责管理门徒们的金钱,经常从里面拿走一些占为己有。
7 Yesussa qasse hizzgdees “haysi shittoozi tas mooggo gaalasas qoofetdaz gidida gish he woode gakkanaas iza ba achchan nagu bochchofte.
耶稣就说:“别批评她。她这样做是为我的葬礼做准备。
8 Manqqooti ay woodeka intenara detees, gidoo attin inte tana wuriso woode demmekista.”
你们总是和穷人们在一起,却不总是与我在一起。”
9 He woode daroo Ayhuda asati Yesussay hen dizaysa erridi izakoo yida, yidaytkka yesussa xalala koyda gidoontta Yesussay hayqqoope denththida Allazareka beyanaskko.
一大群犹太人发现耶稣来到那里,于是也过来了,但他们不只是想看到耶稣,也是要看看耶稣让其死而复生的拉撒路。
10 Hessa gish qeessata halaqati Yesussara Allazareka gathii wodhanas ba garssan zooretda.
于是祭司长想把拉撒路也杀掉,
11 Hessika Allazare gedoon daroo Ayhuda asay Yesussako bi bidi iza ammaniiza gishasiko.
因为有许多犹太人因为拉撒路的缘故而不再追随犹太首领,而是相信了耶稣。
12 Wonttetha gaalas ba77eleza bonchana yida derey Yesussay Yerusalame yizaysa siydees.
第二天,来到这里过逾越节的民众听说耶稣要来耶路撒冷,
13 Zammba heyththi ekkdi Yesussa mokkan kezzdes, derey qaala dhoqu histtdi hizzgdes “hosaeena!” goda sunththan yiza isiraele kawooy anjjetdade!”
于是他们折下棕榈树枝去迎接他,欢呼说:“和散那,祝福奉主之名来此的以色列王!”
14 Kase “hane! xiyonee nayee baboofa! hekoo ne kawooy haree gutte toogdii yess” geetetii xaafetda mala Yesussay hare gutte demmidi toogiides.
耶稣找到一头小驴,骑在上面,正如经书所记:
“锡安的女儿啊,不要害怕。看,你们的王骑着小驴到来。”
16 Iza kaallizayti hessa wuris koyyro wozinan woththbeytana, iza gish xaafettdaysane izas ooththetda hanoka wuris Yesussay hayqqope denddidape guye errida.
这时候门徒并不理解这一切意味着什么,直到耶稣获得荣耀之后,他们才意识到先知曾预言了这一切,而且说的正是耶稣。
17 Al77ezare duhaaththaope xeeygidi hayqqope denththida woode ezara isife diza asay iza denththa gish markkattda.
人群中有很多人见过耶稣如何将拉撒路从坟墓中唤醒,让他复活。他们纷纷讲述着这个故事。
18 Daroo asayka izi hessa mala giita malata ooththidaysa siydi iza mokkana kezides.
所以才有这么多人到这里见耶稣,因为他们听说了这个奇迹。
19 Hessa gish parssaweti ba garssan isay issa “histtin ay ooththana danddaizoon? Beyte! kummetha derey atoontta iza kaalles” gida.
法利赛人彼此议论:“看,你们什么都做不了,大家都去跟随他了。”
20 Goynanas ba77elezas shiqqda asa garssan girrike dere asatika dettes.
有些希腊人也来到逾越节做礼拜。
21 Isttika gaalila garssan diza beete sayda geetettza dere ass pilphphosa geetetzadeko bidi “Goodo nu Yesussa beeyana koyos” gida.
他们来到加利利的伯赛大人腓力那里,说:“先生,我们想见耶稣。”
22 pilphphosayka inddirasas yootdes, inddirasayne pilphphosay bidi Yesussas yootda.
腓力去告诉安得烈,然后两人一起去告诉耶稣。
23 Yesussayka isttas hizzgdes “heko asa nay bonchetza saatey gakkides.
耶稣对他们说:“人子获得荣耀的时刻已经来到。
24 Ta intes tummu gays gistte ayfey biitan wodhada hayqqontta coou ga uttko berkka atawus, iza hayqqza gidiko hara daroo ayfawusu.
告诉你们实话吧,麦子种到泥土中才会死去,否则始终都只是一粒麦子而已。但如果它死了, 就会结出很多麦粒。
25 Be shemhaaththao dosizadey dhaysess, hayssa biita bolla ba shemhaaththao ixxizadey gidiko medhina deyooy nages. (aiōnios )
如果你们爱惜自己的生命,就会失去生命。但如果你们不爱这世上的生命,就会获得永生。 (aiōnios )
26 Tas ooththana koyzadey tana, tas ooththzadey ta dizason dana, tas ooththzade ta aaway iza bonchana.
如果你们愿意服侍我,就要跟从我,我在哪里,服务我的人也会在哪里,我父必会让服侍我的人获得荣耀。
27 Qasseka Yesussay hizzgdes “heko ta shemhaaththaoya mettotadus (aabo! ha saateype tana ashsha goosha?) ta hizzgonta mala ta yiday hano ha metto saateysiko.
我现在心里难过,该说些什么呢?说‘父啊,拯救我不要遭受那即将到来的苦难’?但我正是为此而来,我必须经历这样的痛苦。
28 aabo! ne ne sunththa boncha” hessafe kaalid “ta ta sunthth bonchadis, qasseka gujja bonchana” giza qaalay salope yides.
父啊,请显现你的荣耀吧。” 天堂传来一个声音,说:“我显现这荣耀,还将再次显现。”
29 Hen gadan eqqda asay hessa siydi “daday dadates” gida, baggayti qasse “kitanchako hasaizadey” gida.
站在那里的民众听到这一切,有人说这是雷声,有人说这是天使对他说话。
30 Yesussay hizzgdes “haysi giirethay yiday inte gishasa attin ta gish gidena.
耶稣告诉他们:“这声音不是为我而发,而是为了你们。
31 Haysi allamey pirdistana woodey hayssa, hayssa dereza hariza xalaey hai gede kare yegistana.
现在就是这世界接受审判之刻,这世界的王将被赶走。
32 Tani dhoqqu gada kaqqetza woode asa wursa tako zaarana.”
但当我被高举,从这大地上升起,就会吸引所有生灵跟从我。”
33 Yesussay hessa yootday izi ay mala hayqqo hayqqanakoo errisanasiko.
(他这番话表明了他将以何种方式死去。)
34 Asay qasse “nu woogan xaafettday (xoossay kittidadey medhinas dana) ges histtin ne qasse wanada (asa nay dhoqu gi kaqqistana beses) gazz? ne giza asanay awaysee?” gidi oychchida. (aiōn )
于是群众对他说:“律法告诉我们,基督将永存,你怎么说‘人子将被从十字架上高举’呢?人子是谁?” (aiōn )
35 Yesussay isttas hizzgdes “hai guutha woodes intenara poo7oy des, gadey dhumontta poo7ora hamutite, qamara hamutzadey izi awa bizakonee errena.
耶稣回答:“光还会在这里停留一段时间。你们应当趁着有光的时候行走,免得黑暗追上你们。行走在黑暗中,你就无法知道自己去向哪里。
36 Inte poo7o nayta gidana mala poo7oy dishin poo7on ammanite” Yesussay hessa gidape guye bidi istta ayfepe gemmides.
趁着还有光,你们应该相信他,这样你们就会成为光明的儿女。”说罢,耶稣就离开并躲开了他们。
37 Yesussay isttas hessa mala malata istta sinththan ooththinkka ayhudat izan ammanbbeytena.
虽然耶稣在他们面前显现了许多神迹,但是他们仍然不信他。
38 Hesi haniday nabe isiyasay “goodo! nu markkatethi ammaniday oonne? Xoossa qaalay ooss qonccide?” gidi
这也应验了以赛亚先知所说:“主啊,我们所说的有谁会信呢?主的力量要向谁显露呢?”
39 Hessa gish ammananas danddaibeytena, gasooyka nabe isiyasay kase hizzgii xaafida gishshasiko.
他们无法相信他,所以也验证了以赛亚的另一番预言:
40 “Isttii ba ayfen beeydi, ba wozinan yushshi qoopidi simmontta malane izi istta paththontta mala Xoossi istta ayfe qooqisides, istta wozinaka mumisides.”
“他蒙蔽了他们的眼,让他们的心变得迟钝,这会让他们看不到也不会思考,他们也不会跟随我。但如果他们这样做,我就会治愈他们。”
41 Isiyasay hessa giday xoossay kittidade boncho beeyida gishshasa, hessa gish hessa Yesussay geesh yootdes.
以赛亚见过耶稣的荣耀,所以这番话就是在说耶稣。
42 Gidikoka ayhudista halaqatape daroo asay Yesussa ammanides, gido attin istta ayhudata woosa keethafe godontta mala parssawistas babiidi ba ammano qonccen markkatibeeytena.
尽管很多首领其实已经相信了耶稣,但他们不敢公开承认这一点,怕被法利赛人赶出会堂。
43 Istti hessaththo haniday isttas Xoossafe immettza bonchofe aththidi asape immetza boncho dosida gishasa.
他们喜欢人的崇拜,甚至超过来自上帝的肯定。
44 Yesussay ba qaala dhoqu histtdii hizzgides “tana ammanizadey tanan xalala gidontta tana kittdadenkka ammanes.
耶稣大声说:“如果你相信我,那你所相信的不只是我,还有派我来此的上帝。
45 Tana beeydadey tana kittdadeeka beeyana.
看到我,就是看见那派我来的上帝。
46 Tana ammanizay wuri dhuman dontta mala ta poo7o gidada hayssa ha allameza yadis.
我如光来此照亮这世界,所以信我者就不会生活在黑暗之中。
47 Ta qaala siydi oosonttade bolla pirdanay tana gidike, gasooyka ta yiday dere ashshanas attin dere bolla pirdanas gidena.
即使你听到我的言语但不遵守,我也不会评判你,因为我来此并非评判世人,而是要拯救世人。
48 Tana koyonttadene ta qaala ekkonttade bolla pirdanadey dees, ta izas yootda qaalay wuriseththa gaalas iza bolla pirdana.
但如果你抛弃我又不接受我所言,最终必将像我所说的那样在末世受到审判。
49 Gasooyka tani coo ta sheeneni yootabeyke, ta gizaysane ta yootza azazo tas immiday tana kittda ta aawako.
因为我所说并非为我自己,而是派我来此的天父下的命令,是他指引我说什么,如何说。
50 Iza azazoy medhina deyoo gididaysa ta errays, hessa gish ta yootzay wuri aaway tas yootdaysako. (aiōnios )
我知道他告诉我通过道带给这世界永生。所以我所说的,正是天父吩咐要我说的。” (aiōnios )