< Job 29 >

1 Job prit de nouveau la parole sous forme sentencieuse et dit:
Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:
2 Oh! Que ne puis-je être comme aux mois du passé, Comme aux jours où Dieu me gardait,
Ak kaut es vēl būtu tāds kā pirmajos mēnešos, kā tai laikā, kad Dievs mani pasargāja;
3 Quand sa lampe brillait sur ma tête, Et que sa lumière me guidait dans les ténèbres!
Kad Viņa spīdeklis spīdēja pār manu galvu, un es Viņa gaismā staigāju pa tumsību;
4 Que ne suis-je comme aux jours de ma vigueur, Où Dieu veillait en ami sur ma tente,
Kā es biju savas jaunības laikā, kad Dievs mājoja pār manu dzīvokli,
5 Quand le Tout-Puissant était encore avec moi, Et que mes enfants m’entouraient;
Kad tas Visuvarenais vēl bija ar mani, un mani bērni man apkārt;
6 Quand mes pieds se baignaient dans la crème Et que le rocher répandait près de moi des ruisseaux d’huile!
Kad savus soļus mazgāju krējumā, un akmens kalni man izlēja eļļas upes.
7 Si je sortais pour aller à la porte de la ville, Et si je me faisais préparer un siège dans la place,
Kad es pa vārtiem izgāju pilsētā, kad savu krēslu noliku uz tirgus(laukuma);
8 Les jeunes gens se retiraient à mon approche, Les vieillards se levaient et se tenaient debout.
Tad jaunekļi mani redzot stājās pie malas, un sirmgalvji pacēlās un palika stāvot.
9 Les princes arrêtaient leurs discours, Et mettaient la main sur leur bouche;
Virsnieki mitējās runāt un lika roku uz savu muti,
10 La voix des chefs se taisait, Et leur langue s’attachait à leur palais.
Lielkungu balss apklusa, un viņu mēle pielipa pie zoda.
11 L’oreille qui m’entendait me disait heureux, L’œil qui me voyait me rendait témoignage;
Jo kura auss mani dzirdēja, tā mani teica laimīgu, un kura acs mani redzēja, tā deva man liecību.
12 Car je sauvais le pauvre qui implorait du secours, Et l’orphelin qui manquait d’appui.
Jo es izglābu nabagu, kas brēca, un bāriņu, kam nebija palīga.
13 La bénédiction du malheureux venait sur moi; Je remplissais de joie le cœur de la veuve.
Svētība no tā, kas ietu bojā, nāca pār mani, un atraitņu sirdi es iepriecināju.
14 Je me revêtais de la justice et je lui servais de vêtement, J’avais ma droiture pour manteau et pour turban.
Es apģērbos ar taisnību, un tā mani aptērpa, mana krietnība man bija kā mētelis un kā ķēniņa cepure.
15 J’étais l’œil de l’aveugle Et le pied du boiteux.
Es biju aklam acs un biju tizlam kāja.
16 J’étais le père des misérables, J’examinais la cause de l’inconnu;
Nabagiem es biju par tēvu, un nezināma sūdzību es izvaicāju.
17 Je brisais la mâchoire de l’injuste, Et j’arrachais de ses dents la proie.
Es salauzīju netaisnā dzerokšļus un izrāvu laupījumu no viņa zobiem.
18 Alors je disais: Je mourrai dans mon nid, Mes jours seront abondants comme le sable;
Un es sacīju: es nomiršu savā ligzdā un manu dienu būs daudz kā smiltis.
19 L’eau pénétrera dans mes racines, La rosée passera la nuit sur mes branches;
Mana sakne izpletīsies pie ūdens, un rasa paliks pa nakti uz manām lapām.
20 Ma gloire reverdira sans cesse, Et mon arc rajeunira dans ma main.
Mana godība būs vienmēr jauna pie manis, un manam stopam labi izdosies manā rokā. -
21 On m’écoutait et l’on restait dans l’attente, On gardait le silence devant mes conseils.
Uz mani klausījās un gaidīja un klusu saņēma manu padomu.
22 Après mes discours, nul ne répliquait, Et ma parole était pour tous une bienfaisante rosée;
Pēc maniem vārdiem neviens vairs nerunāja, un mana valoda uz tiem pilēja.
23 Ils comptaient sur moi comme sur la pluie, Ils ouvraient la bouche comme pour une pluie du printemps.
Pēc manis ilgojās kā pēc lietus, un atpleta savu muti kā uz vasaras lietu.
24 Je leur souriais quand ils perdaient courage, Et l’on ne pouvait chasser la sérénité de mon front.
Es tiem uzsmaidīju, kad tiem nebija drošības, un mana vaiga gaišumu tie neskumdināja.
25 J’aimais à aller vers eux, et je m’asseyais à leur tête; J’étais comme un roi au milieu d’une troupe, Comme un consolateur auprès des affligés.
Es tiem biju ceļa rādītājs un sēdēju goda vietā un mājoju kā ķēniņš starp saviem pulkiem, kā noskumušu iepriecinātājs.

< Job 29 >