< 2 Samuel 9 >

1 David se dit: "Existe-t-il encore un survivant de la maison de Saül? Je voudrais le traiter avec bienveillance, en faveur de Jonathan."
Un Dāvids sacīja: vai vēl ir kāds, kas atlicies no Saula nama, ka es tam žēlastību parādu Jonatāna dēļ?
2 Or, il existait un serviteur de la maison de Saül qui avait nom Ciba. On le manda auprès de David, et le roi lui dit: "Es-tu Ciba? C’Est moi, ton serviteur," répondit-il.
Un Saula namam bija kalps, Cībus vārdā, un tas tapa aicināts Dāvida priekšā. Un ķēniņš uz to sacīja: vai tu esi Cībus? Un viņš sacīja: esmu, tavs kalps.
3 Le roi reprit: "N’Y a-t-il plus personne de la famille de Saül, à qui je puisse témoigner une bienveillance digne de Dieu?" Et Ciba répondit au roi: "Il existe encore un fils de Jonathan; il est boiteux.
Un ķēniņš sacīja: vai vēl kāds nav no Saula nama, ka es Dieva žēlastību tam parādu? Un Cībus sacīja uz ķēniņu: Vēl ir viens Jonatāna dēls, tizls uz abām kājām.
4 Où est-il? demanda le roi." Ciba lui répondit: "Il est dans la maison de Makhir, fils d’Ammiel, de Lô-Debar."
Un ķēniņš uz to sacīja: kur tas ir? Un Cībus sacīja uz ķēniņu: redzi, viņš ir Mahira, Amiēļa dēla, namā, Lodabarā.
5 Le roi David l’envoya chercher dans la demeure de Makhir, fils d’Ammiel, à Lô-Debar.
Tad ķēniņš Dāvids nosūtīja un to ņēma no Mahira, Amiēļa dēla, nama, no Lodabaras.
6 En arrivant devant David, Mephiboseth, fils de Jonathan, fils de Saül, tomba sur sa face et se prosterna. "Mephiboseth?" dit David. Il répondit: "C’Est ton serviteur."
Kad nu Mefibošets, Jonatāna dēls, Saula dēla dēls, pie Dāvida nāca tad viņš metās uz savu vaigu un klanījās. Un Dāvids sacīja: Mefibošet! Un viņš sacīja: redzi, še tavs kalps.
7 David lui dit: "Ne crains rien, je veux te traiter avec faveur, en considération de ton père Jonathan. Je te ferai rendre toutes les terres de Saül, ton aïeul, et tu mangeras tous les jours à ma table."
Un Dāvids uz to sacīja: nebīsties, es tiešām tev parādīšu žēlastību tava tēva Jonatāna dēļ, un tev atdošu visus tava tēva Saula tīrumus, un tev būs vienmēr maizi ēst pie mana galda.
8 Il répondit en se prosternant: "Qu’est-ce que ton serviteur pour que tu jettes les yeux sur un chien mort, tel que moi?"
Un tas paklanījās un sacīja: kas tavs kalps tāds ir, ka tu uzlūko nomirušu suni, kāds es esmu?
9 Le roi manda Ciba, serviteur de Saül, et lui dit: "Tout ce qui appartenait à Saül et à tous les siens, je le donne au fils de ton maître.
Tad ķēniņš aicināja Cību, Saula kalpu, un uz to sacīja: visu, kas Saulam un viņa namam piederēja, to es esmu devis tava kunga dēlam.
10 Tu cultiveras pour lui la terre, toi, tes fils et tes esclaves, et tu lui en apporteras le produit, pour que le fils de ton maître ait du pain à manger; d’ailleurs, Mephiboseth pourra toujours manger à ma table." Or, Ciba avait quinze fils et vingt esclaves.
Tāpēc strādā tu viņam to zemi, tu ar saviem dēliem un ar saviem kalpiem, un savāc, ka tava kunga dēlam ir maizes ko ēst, un Mefibošets, tava kunga dēls, lai vienmēr ēd maizi pie mana galda. Bet Cībum bija piecpadsmit dēli un divdesmit kalpi.
11 Ciba répondit au roi: "Tout ce que le roi, mon maître, ordonnera à son serviteur, il s’y conformera; Mephiboseth pourra manger à ma table comme tel des fils du roi."
Un Cībus sacīja uz ķēniņu: visu, ko mans kungs, tas ķēniņš, savam kalpam pavēl, to tavs kalps darīs. Un Mefibošets lai ēd pie mana galda tāpat, kā viens no ķēniņa bērniem.
12 Mephiboseth avait un fils en bas âge, nommé Mikha. Tout le personnel de la maison de Ciba était au service de Mephiboseth.
Un Mefibošetam bija mazs dēls, vārdā Miha, un visi, kas Cībus namā dzīvoja, tie Mefibošetam bija par kalpiem.
13 Lui-même demeurait à Jérusalem, parce qu’il mangeait constamment à la table du roi. Il boitait des deux jambes.
Un Mefibošets dzīvoja Jeruzālemē, tāpēc ka viņš vienmēr ēda pie ķēniņa galda. Un viņš bija tizls uz abām kājām.

< 2 Samuel 9 >