< 2 Samuel 10 >
1 Après cela, le roi des enfants d'Ammon mourut, et Hanun, son fils, régna à sa place.
Un pēc tam Amona bērnu ķēniņš nomira, un viņa dēls Anons palika par ķēniņu viņa vietā.
2 David dit: « Je ferai preuve de bonté envers Hanun, fils de Nahash, comme son père a fait preuve de bonté envers moi. » David envoya donc ses serviteurs pour le consoler au sujet de son père. Les serviteurs de David arrivèrent dans le pays des enfants d'Ammon.
Tad Dāvids sacīja: es darīšu žēlastību pie Anona, Nahasa dēla, tā kā viņa tēvs žēlastību darījis pie manis. Un Dāvids nosūtīja un lika viņu iepriecināt caur saviem kalpiem par viņa tēvu; un Dāvida kalpi nāca uz Amona bērnu zemi.
3 Mais les princes des enfants d'Ammon dirent à Hanun, leur seigneur: « Pensez-vous que David honore votre père, puisqu'il vous a envoyé des consolateurs? David ne vous a-t-il pas envoyé ses serviteurs pour fouiller la ville, l'épier et la renverser? ».
Tad Amona bērnu lielkungi sacīja uz savu kungu Anonu: vai Dāvids tavu tēvu godina tavās acīs, ka viņš ir sūtījis iepriecinātājus pie tevis? Vai Dāvids savus kalpus nav tāpēc sūtījis pie tevis, ka viņš šo pilsētu izklausa un izlūko un izposta?
4 Et Hanun prit les serviteurs de David, leur rasa la moitié de la barbe, coupa leurs vêtements par le milieu, jusqu'aux fesses, et les renvoya.
Tad Anons ņēma Dāvida kalpus un tiem nodzina pusbārdu un tiem nogrieza vienu drēbju pusi līdz pašiem gurniem un tos atlaida.
5 Lorsqu'ils racontèrent cela à David, il envoya au-devant d'eux, car les hommes étaient très honteux. Le roi dit: « Attendez à Jéricho que votre barbe ait poussé, et revenez ensuite. »
Kad tas nu Dāvidam tapa zināms, tad viņš tiem sūtīja pretī, jo šie vīri bija ļoti apsmieti. Un ķēniņš tiem lika sacīt: palieciet Jērikū, tiekams jūsu bārda būs ataugusi, un tad nāciet atpakaļ.
6 Lorsque les fils d'Ammon virent qu'ils étaient devenus odieux à David, ils envoyèrent et louèrent les Syriens de Beth Rehob et les Syriens de Tsoba, vingt mille hommes de pied, le roi de Maaca avec mille hommes, et les hommes de Tob douze mille hommes.
Kad nu Amona bērni redzēja, ka tie bija palikuši smirdoši pie Dāvida, tad Amona bērni nosūtīja un saderēja no BetRekabas Sīriešiem un no Cobas Sīriešiem divdesmit tūkstoš kājniekus un no Maākas ķēniņa tūkstoš vīrus un no Tobas vīriem divpadsmit tūkstoš vīrus.
7 Lorsque David l'apprit, il envoya Joab et toute l'armée des vaillants hommes.
Kad Dāvids to dzirdēja, tad viņš sūtīja Joabu un visu to vareno karaspēku.
8 Les enfants d'Ammon sortirent, et se rangèrent en bataille à l'entrée de la porte. Les Syriens de Tsoba et de Rehob, les hommes de Tob et de Maaca étaient seuls dans les champs.
Un Amona bērni izgāja un taisījās uz kaušanos vārtu priekšā, bet tie Sīrieši no Cobas un Rekabas un tie vīri no Tobas un Maākas bija vieni paši savrup laukā.
9 Joab, voyant que le combat était engagé contre lui devant et derrière, choisit parmi tous les hommes d'élite d'Israël et les plaça en bataille contre les Syriens.
Kad nu Joabs redzēja, ka karš pret viņu taisījās no priekšas un no aizmugures, tad viņš izlasīja no visiem jauniem Israēla vīriem un nostājās Sīriešiem pretī.
10 Il remit le reste du peuple entre les mains d'Abishaï, son frère, qui se rangea en bataille contre les fils d'Ammon.
Un tos citus ļaudis viņš deva savam brālim Abizajum rokā, un tas nostājās pret Amona bērniem. Un viņš sacīja:
11 Il dit: « Si les Syriens sont trop forts pour moi, tu m'aideras; mais si les enfants d'Ammon sont trop forts pour toi, je viendrai te secourir.
Ja Sīrieši būs stiprāki nekā es, tad nāc tu man palīgā, bet ja Amona bērni būs stiprāki nekā tu, tad es tev iešu palīgā.
12 Soyez courageux, et soyons forts pour notre peuple et pour les villes de notre Dieu; et que Yahvé fasse ce qui lui semble bon. »
Turies stipri un lai stipri stāvam priekš mūsu ļaudīm un priekš mūsu Dieva pilsētām, bet Tas Kungs lai dara, kā Viņam labi patīk.
13 Joab et le peuple qui était avec lui s'approchèrent donc de la bataille contre les Syriens, qui s'enfuirent devant lui.
Un Joabs ar tiem ļaudīm, kas pie viņa bija, gāja kauties Sīriešiem virsū, bet šie bēga viņa priekšā.
14 Lorsque les fils d'Ammon virent que les Syriens avaient fui, ils s'enfuirent également devant Abishaï et entrèrent dans la ville. Joab revint des fils d'Ammon et se rendit à Jérusalem.
Un kad Amona bērni to redzēja, ka Sīrieši bēga, tad tie arīdzan bēga Abizajus priekšā un nāca pilsētā, un Joabs griezās atpakaļ no Amona bērniem un nāca uz Jeruzālemi.
15 Lorsque les Syriens virent qu'ils avaient été vaincus par Israël, ils se rassemblèrent.
Kad nu Sīrieši redzēja, ka Israēla priekšā bija sakauti, tad tie atkal sapulcējās.
16 Hadadézer envoya chercher les Syriens qui étaient au-delà du fleuve, et ils arrivèrent à Hélam, avec à leur tête Schobac, chef de l'armée d'Hadadézer.
Un HadadEzers nosūtīja un lika tiem Sīriešiem nākt, kas bija viņpus upes, un tie nāca uz Elamu, un Zobaks, HadadEzera kara lielskungs, gāja viņu priekšā.
17 David fut informé de cela; il rassembla tout Israël, passa le Jourdain et vint à Hélam. Les Syriens se rangèrent en bataille contre David et lui livrèrent bataille.
Kad tas Dāvidam tapa sacīts, tad viņš sapulcināja visu Israēli un pārgāja pār Jardāni un nāca uz Elamu, un Sīrieši nostājās Dāvidam pretī un ar to kāvās.
18 Les Syriens prirent la fuite devant Israël; David tua sept cents chars des Syriens et quarante mille cavaliers, et il frappa Shobac, chef de leur armée, de sorte qu'il mourut sur place.
Bet Sīrieši bēga Israēla priekšā, un Dāvids nokāva no Sīriešiem septiņsimt ratus un četrdesmit tūkstoš jātniekus; viņš sita arī Zobaku, viņu kara lielkungu, ka tas tur nomira.
19 Lorsque tous les rois qui étaient au service d'Hadadézer virent qu'ils avaient été vaincus devant Israël, ils firent la paix avec Israël et le servirent. Ainsi, les Syriens eurent peur de ne plus aider les enfants d'Ammon.
Kad nu visi ķēniņi, kas bija HadadEzera kalpi, redzēja, ka bija sakauti Israēla priekšā, tad tie derēja mieru ar Israēli un viņam kalpoja, un Sīrieši bijās, uz priekšu nākt palīgā Amona bērniem.