< Matteus 4 >
1 Siis juhtis Vaim Jeesuse kõrbesse kuradi kiusata.
Tad Jēzus no Tā Gara tapa aizvests tuksnesī, ka no velna taptu kārdināts.
2 Pärast neljakümmet päeva ja ööd paastumist oli tal kõht tühi.
Un kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Viņam gribējās ēst.
3 Kiusaja tuli ja ütles talle: „Kui sa tõesti oled Jumala Poeg, käsi neil kividel leivaks muutuda.“
Un tas kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.”
4 Jeesus vastas: „Pühakirjas on öeldud: „Inimene ei ela üksnes leivast, vaid igast sõnast, mis lähtub Jumala suust.““
Un Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.””
5 Siis kurat viis ta pühasse linna ja asetas ta templiharjale.
Tad velns Viņu noveda sev līdz uz to svēto pilsētu un Viņu cēla pašā Dieva nama jumta galā.
6 „Kui sa tõesti oled Jumala Poeg, siis heida end siit alla, “ütles ta Jeesusele. „Sest Pühakirjas on öeldud: „Ta annab oma inglite käsu hoida sind kõige kahju eest. Ta püüab su kinni, et sa ei komistaks kivi otsa ega kukuks.““
Un uz Viņu sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē! Jo stāv rakstīts: “Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi uz rokām nesīs, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.””
7 Jeesus vastas: „Pühakirjas on öeldud ka: „Sa ei tohi Issandat, oma Jumalat, kiusata.““
Tad Jēzus uz to sacīja: “Atkal stāv rakstīts: “Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt.””
8 Siis viis kurat Jeesuse väga kõrge mäe otsa ja näitas talle kõiki maailma kuningriike nende täies hiilguses.
Atkal velns to veda sev līdz uz ļoti augstu kalnu un Viņam rādīja visas pasaules valstis un viņu godību,
9 Ta ütles Jeesusele: „Ma annan need kõik sulle, kui sa langed põlvedele ja mind kummardad.“
Un uz To sacīja: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu zemē mezdamies mani pielūgsi.”
10 „Mine ära, Saatan!“ütles Jeesus. „Sest Pühakirjas on öeldud: „Sa pead kummardama Issandat, oma Jumalat, ja teenima üksnes teda.““
Tad Jēzus uz to sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: “Tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot.””
11 Siis kurat lahkus tema juurest ning inglid tulid tema eest hoolitsema.
Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja.
12 Kui Jeesus kuulis, et Johannes oli vahistatud, läks ta tagasi Galileasse.
Bet Jēzus dzirdējis, Jāni esam nodotu, atkal gāja uz Galileju.
13 Ta lahkus Naatsaretist ja seadis end sisse Kapernaumas, järve ääres Sebuloni ja Naftali aladel.
Un Nacareti atstājis, Viņš nāca un mājoja Kapernaūmā, jūrmalas pilsētā Zebulona un Naftalus robežās,
14 Nii täitus see, mida prohvet Jesaja ütles:
Ka piepildītos, kas ir runāts caur pravieti Jesaju, kas tā saka:
15 „Sebuloni maal ja Naftali maal, mereni viiva tee ääres, Jordani jõe taga, Galileas, kus elavad võõrad:
“Zebulona zeme un Naftalus zeme uz jūrmalas pusi, AizJardāne, pagānu Galileja,
16 pimeduses elav rahvas nägi suurt valgust; koiduvalgus paistis nende peale, kes elavad surmavarju maal.“
Tie ļaudis, kas tumsībā sēž, redzējuši lielu gaišumu, un tiem, kas sēž nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi.”
17 Sellest ajast peale hakkas Jeesus kuulutama oma sõnumit, öeldes: „Parandage meelt, sest taevariik on saabunud!“
No tā laika Jēzus iesāka sludināt un sacīt: “Atgriežaties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt nākusi.”
18 Kui Jeesus kõndis Galilea mere ääres, nägi ta kaht venda. Siimon, keda hüüti ka Peetruseks, ja tema vend Andreas heitsid võrke merre. Nad teenisid kalapüügiga elatist.
Un staigādams pie Galilejas jūras, Jēzus ieraudzīja divus brāļus, Sīmani, kas nosaukts Pēteris, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā metam, jo tie bija zvejnieki.
19 „Tulge ja järgnege mulle ning ma õpetan teid, kuidas püüda inimesi, “ütles ta neile.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”
20 Nad jätsid kohe oma võrgud maha ja järgnesid talle.
Un tūdaļ savus tīklus atstājuši, tie Viņam gāja pakaļ.
21 Edasi minnes nägi ta veel kaht venda, Jaakobust ja Johannest. Nad olid paadis koos oma isa Sebedeusega ja parandasid võrke. Ta kutsus neid endale järgnema.
Un no turienes tālāki gājis, Viņš ieraudzīja citus divus brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā ar savu tēvu Cebedeju savus tīklus lāpam, un Viņš tos sauca.
22 Nad jätsid kohe paadi ja isa maha ning järgnesid talle.
Tad tie tūdaļ to laivu un savu tēvu atstājuši, Viņam gāja pakaļ.
23 Jeesus rändas läbi Galilea, õpetas sünagoogides, kuulutas head sõnumit kuningriigist ning tervendas kõiki vaevusi ja haigusi, mis inimestel oli.
Un Jēzus izstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu baznīcās un sludinādams to priecas mācību no tās valstības un dziedinādams tiem ļaudīm visas slimības un visas vājības.
24 Uudis temast levis läbi kogu Süüria provintsi. Tema juurde toodi kõik, kes olid haiged − haigushoogude all kannatavad, kurjadest vaimudest vaevatud, vaimselt haiged ja halvatud inimesed − ning ta tegi nad kõik terveks.
Un Viņa slava izpaudās pa visu Sīriju, un pie Viņa atnesa visus neveselus, no dažādām sērgām un sāpēm pārņemtus un velna apsēstus un mēnessērdzīgus un melmeņu sērdzīgus, un Viņš tos darīja veselus.
25 Suured rahvahulgad järgnesid talle Galileast, Dekapolisest, Jeruusalemmast, Juudamaalt ja Jordani-tagusest piirkonnast.
Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ no Galilejas un no tām desmit pilsētām un no Jeruzālemes un no Jūdu zemes un no viņpus Jardānes.