< Matteus 17 >

1 Kuue päeva pärast võttis Jeesus Peetruse, Jaakobuse ja tema venna Johannese endaga kaasa ja nad läksid kõrgele mäele, et omaette olla.
Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un šā brāli, Jāni, un tos veda savrup uz augstu kalnu,
2 Teda muudeti nende silme all. Tema nägu säras nägu päike. Tema riided muutusid valgeks nagu valgus.
Un tapa apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes tapa baltas kā gaisma.
3 Siis äkitselt ilmusid nende ette Mooses ja Eelija ning vestlesid Jeesusega.
Un redzi, Mozus un Elija tiem parādījās un runāja ar Viņu.
4 Peetrus hakkas rääkima ja ütles Jeesusele: „Issand, siin on tõesti hea olla. Kui tahad, teen kolm varjualust − ühe sulle, ühe Moosesele ja ühe Eelijale.“
Un Pēteris vērsās pie Jēzus un sacīja: “Kungs, šeit mums labi! Ja Tu gribi, tad mēs šeitan trīs būdas taisīsim, vienu Tev, vienu Mozum, un vienu Elijam.”
5 Sel ajal kui ta veel rääkis, tuli hiilgav pilv ja kattis nad. Pilvest kostis hääl, mis ütles: „See on minu poeg, keda ma armastan ja kellest mul on hea meel. Kuulake teda!“
Tam vēl runājot, redzi, spožs padebesis tos apēnoja, un redzi, balss no tā padebeša sacīja: “Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kā Man ir labs prāts, To jums būs klausīt.”
6 Kui jüngrid seda kuulsid, langesid nad näoli maha ja olid äärmiselt kohkunud.
Kad tie mācekļi to dzirdēja, tad tie krita uz savu vaigu un izbijās ļoti.
7 Jeesus läks nende juurde ja puudutas neid. „Tõuske üles, “ütles ta neile. „Ärge kartke.“
Bet Jēzus nāca, tos aizskāra un sacīja: “Ceļaties un nebīstaties.”
8 Kui nad üles vaatasid, ei näinud nad kedagi peale Jeesuse.
Bet kad tie savas acis pacēla, tad tie neredzēja nevienu kā tik vien Jēzu.
9 Kui nad mäelt alla läksid, andis Jeesus neile ranged juhised. „Ärge rääkige kellelegi, mida te nägite, enne kui inimese Poeg on surnuist üles tõusnud, “ütles ta neile.
Un no kalna noejot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: “Nesakiet nevienam šo parādīšanos, tiekams Tas Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no miroņiem.”
10 „Miks siis vaimulikud õpetajad ütlevad, et kõigepealt peab tulema Eelija?“küsisid tema jüngrid.
Un Viņa mācekļi Viņam vaicāja sacīdami: “Ko tad tie rakstu mācītāji saka, ka Elijam jānāk papriekš?”
11 „Tõsi on, et Eelija tuleb kõike korda seadma, “vastas Jeesus,
Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Elija gan nāk papriekš un visu atkal sataisīs.
12 „aga ma ütlen teile, et Eelija on juba tulnud ja ometi ei tundud inimesed ära, kes ta on. Nad tegid temale seda, mida iganes tahtsid. Samamoodi kannatab ka inimese Poeg nende käte läbi.“
Bet Es jums saku, ka Elija jau ir nācis, tomēr tie viņu nav atzinuši, bet ar viņu darījuši, ko gribēdami. Tā arī Tam Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem.”
13 Siis jüngrid mõistsid, et Jeesus viitas Ristija Johannesele.
Tad tie mācekļi saprata, ka Viņš tiem sacījis no Jāņa, tā Kristītāja.
14 Kui nad lähenesid rahvahulgale, tuli üks mees Jeesuse juurde ja põlvitas tema ette.
Un kad tie nāca pie tiem ļaudīm, tad viens cilvēks pie Viņa atnāca un metās ceļos Viņa priekšā
15 „Issand, palun halasta mu poja peale, “ütles ta. „Ta kaotab mõistuse ja kannatab kohutavate krambihoogude all, mis heidavad teda sageli tulle või vette.
Un sacīja: “Kungs, apžēlojies par manu dēlu, jo viņš ir mēnessērdzīgs un viņam briesmīgi jācieš; jo dažkārt viņš krīt ugunī un dažkārt ūdenī.
16 Ma tõin ta sinu jüngrite juurde, aga nad ei suutnud teda terveks teha.“
Un es to pie Taviem mācekļiem esmu atvedis, bet tie to nevarēja veselu darīt.”
17 „Te, inimesed, keeldute minusse uskumast ja olete nii rikutud!“vastas Jeesus. „Kui kauaks pean ma siia teie juurde jääma? Kui kaua ma pean teid taluma? Too ta minu juurde!“
Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Ak tu neticīgā un netiklā cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet Man viņu šurp.”
18 Jeesus astus kurjale vaimule vastu ja see lahkus poisist ning poiss sai otsekohe terveks.
Un Jēzus viņu apdraudēja, un velns no viņa izbēga; un tas zēns palika vesels tanī pašā stundā.
19 Hiljem tulid jüngrid omaette olles Jeesuse juurde ja küsisid talt: „Miks ei suutnud meie teda välja ajada?“
Tad tie mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: “Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?”
20 „Sest teil pole piisavalt usku, “ütles Jeesus neile. „Ma ütlen teile, isegi kui teie usk oleks sama pisike kui sinepiseeme, võiksite öelda sellele mäele: „Mine siit teise kohta!“ja see läheks. Miski ei oleks siis teie jaoks võimatu.“
Un Jēzus uz tiem sacīja: “Jūsu neticības dēļ; jo patiesi, Es jums saku: kad jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsiet šim kalnam: nocelies no šejienes uz turieni, un viņš nocelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.
Bet šī suga neizbēg kā vien caur lūgšanu un gavēšanu.”
22 Kui nad koos läbi Galilea kõndisid, rääkis Jeesus neile: „Inimese poeg reedetakse ja inimesed saavad tema üle võimust.
Kad nu tie Galilejā apkārt staigāja, tad Jēzus uz tiem sacīja: “Tas Cilvēka Dēls taps nodots cilvēku rokās.
23 Nad tapavad ta, kuid kolmandal päeval tõuseb ta jälle üles.“Jüngrid said väga kurvaks.
Un Viņu nokaus, un trešā dienā Viņš celsies augšām;” un tie ļoti noskuma.
24 Kui nad jõudsid Kapernauma, siis tulid need, kes vastutasid pooleseeklise templimaksu kogumise eest, Peetruse juurde ja küsisid temalt: „Eks ole, sinu õpetaja tasub pooleseeklise maksu?“
Un kad tie Kapernaūmā nāca, tad tie nodokļu saņēmēji atnāca pie Pētera un sacīja: “Vai jūsu Mācītājs nodokli nedod?”
25 „Jah, muidugi, “vastas Peetrus. Kui ta jõudis tagasi sinna, kus nad peatusid, ennetas Jeesus küsimust. „Mis sa arvad, Siimon?“küsis Jeesus temalt. „Kas selle maailma kuningad koguvad makse ja koormisi oma poegadelt või teistelt?“
Viņš sacīja: “Dod gan.” Un kad tas namā bija iegājis, Jēzus viņam papriekš vaicāja sacīdams: “Ko tu domā, Sīman? No kuriem laicīgie ķēniņi ņem muitu un nodokli? Vai no saviem bērniem, vai no svešiniekiem?”
26 „Teistelt, “vastas Peetrus. Niisiis ütles Jeesus talle: „Sel juhul on pojad vabastatud.
Pēteris uz Viņu sacīja: “No svešiniekiem.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Tad tie bērni ir svabadi.
27 Aga et mitte kedagi pahandada, mine järve äärde ja viska õngenöör konksuga sisse. Tõmba välja esimene kala, mis otsa jääb, ja kui sa tema suu avad, siis leiad sealt stateeri. Võta münt ja anna see neile minu ja sinu eest.“
Bet lai mēs tiem nedodam apgrēcību, tad ej jūrmalā un izmet makšķeri, un to pirmo zivi, kas piekodīsies, ņem, un viņas muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to ņem un dod viņiem priekš Manis un tevis.”

< Matteus 17 >