2 Korintlastele 3
1 Kas peame hakkama jälle ennast kiitma? Või kas vajame nagu mõned inimesed soovituskirju teie jaoks või teie käest?
Vai tad mēs atkal iesākam paši sevi ieteikt? Jeb vai mums arīdzan tā kā citiem vajag ieteikšanas grāmatas uz jums, vai teikšanas grāmatas no jums?
2 Teie oletegi meie kiri, kirjutatud meie südamesse, kõigile inimestele arusaadav ja loetav.
Jūs esat mūsu grāmata, rakstīta mūsu sirdīs, zināma un lasāma visiem cilvēkiem.
3 Teist on avalikult näha, et te olete Kristuse kiri, meie teenistuse tulemus, kirjutatud mitte tindiga, vaid elava Jumala Vaimuga, mitte kivitahvlitele, vaid inimsüdametesse.
Jo jūs esat zināmi, ka esat Kristus grāmata, sataisīta caur mūsu amatu, rakstīta ne ar tinti, bet ar tā dzīvā Dieva Garu, ne uz akmeņu galdiem, bet uz sirds miesīgiem galdiem.
4 Selline usaldus Jumala vastu on meil aga Kristuse kaudu.
Un tāda uzticība mums ir caur Kristu uz Dievu:
5 Me ei ole väärt kirjutama midagi enda arvele. Meie väärilisus tuleb Jumalalt.
Ne ka mēs no sevis pašiem esam derīgi, ko laba domāt tā kā no sevis pašiem; bet ka esam derīgi, tas ir no Dieva;
6 Tema teeb meid vääriliseks teenima uut lepingut, mitte kirjatähte, vaid Vaimu lepingut, sest kirjatäht surmab, aga Vaim teeb elavaks.
Tas mūs arī ir darījis derīgus, kalpot jaunai derībai, ne raksta zīmei, bet Garam; jo raksta zīme nokauj, bet Gars dara dzīvu.
7 Aga kui teenistus, mis tõi surma ja raiuti tähtedega kivisse, tuli säärases auhiilguses, et Iisraeli rahvas ei suutnud hoida pilku Moosese näol, mis ometi oli kaduv,
Un ja tam nāves amatam, kas iezīmēts raksta zīmēs un akmeņos, bijis spožums, tā ka Israēla bērni nevarēja uzskatīt Mozus vaigu viņa vaiga spožuma dēļ kam bija jāzūd:
8 kui suure hiilgusega on siis Vaimu teenistus?
Kā lai nebūtu jo vairāk spožuma tam Gara amatam?
9 Kui süüdimõistmise toonud teenistuselgi oli hiilgus, siis kui palju kirkam on see teenistus, mis toob õiguse?
Jo ja tam pazudināšanas amatam bijis spožums, tad jo vairāk spožuma ir tam taisnošanas amatam pārpārim.
10 Tõepoolest, kunagine hiilgus on kaotanud oma sära selle ületava kirkuse tõttu!
Šo uzlūkojot ir tā kā bez spožuma tas, kam spožums bijis, tā jo pārlieku lielā spožuma dēļ.
11 Ja kui see, mis on ajutine, on tulnud auhiilguses, kui palju enam on kirkuses see, mis jääb püsima.
Jo ja tam, kam bija zust, bijis spožums, tad jo vairāk spožuma ir tam, kas pastāv.
12 Et meil on selline lootus, siis me räägime täie julgusega.
Tāpēc ka mums ir tāda cerība, tad runājam ar lielu drošību.
13 Me ei pea tegema nagu Mooses, kes kattis looriga kinni oma palge, et Iisraeli rahvas ei näeks selle mööduva hiilguse lõppu.
Un ne tā, kā Mozus, kas apsegu lika uz savu vaigu, lai Israēla bērni nemanītu, uz ko zīmējās tas (spožums, ) kam bija zust.
14 Aga nende mõtteviis on kivistunud, ja kuni tänase päevani on neil Vana Testamendi lugemise peal kate. Seda ei kergitata, sest see eemaldatakse alles Kristuses.
Bet viņu sirdis ir apcietinātas; jo līdz šai dienai viņiem veco derību lasot tas pats apsegs paliek un netop atsegts, jo tas zūd caur Kristu.
15 Tänase päevani, kui Moosest loetakse, on nende südamed kaetud.
Bet līdz šai dienai, kad Mozus top lasīts, apsegs karājās priekš viņu sirdīm.
16 Aga kui nende süda pöördub Issanda poole, siis võetakse kate ära.
Tomēr kad viņi atgriežas pie Tā Kunga, tad tas apsegs top noņemts.
17 Sest Issand on Vaim, ja kus on Issanda Vaim, seal on vabadus!
Bet Tas Kungs ir Tas Gars. Kur nu Tā Kunga Gars, tur ir svabadība.
18 Aga meid kõiki, kes me katmata näoga Issanda kirkust peegeldame, muudetakse tema sarnaseks kirkusest kirkusesse. Seda teeb Issand, kes on Vaim.
Bet nu mēs visi atsegtā vaigā skatīdami Tā Kunga spožumu kā spieģelī, topam pārvērsti tai pašā ģīmī no spožuma uz spožumu, tā kā no Tā Kunga Gara.
