< Psalmaro 34 >
1 De David, kiam li ŝajnigis sin freneza antaŭ Abimeleĥ, kaj tiu lin forpelis kaj li foriris. Mi gloros la Eternulon en ĉiu tempo; Ĉiam laŭdo por Li estos en mia buŝo.
Dāvida dziesma, kad viņš izlikās negudrs Abimeleka priekšā, kas viņu aizdzina, un viņš aizgāja. Es teikšu To Kungu allažiņ, Viņa teikšana būs manā mutē vienmēr.
2 Per la Eternulo gloriĝas mia animo; La humiluloj aŭdu kaj ĝoju.
Mana dvēsele lielīsies ar To Kungu; pazemīgie to dzirdēs un priecāsies.
3 Gloru la Eternulon kun mi, Kaj ni altigu kune Lian nomon.
Teiciet augsti To Kungu līdz ar mani; mēs kopā augsti slavēsim Viņa vārdu.
4 Mi serĉis la Eternulon, kaj Li respondis al mi, Kaj de ĉiuj miaj danĝeroj Li savis min.
Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja, un izglāba mani no visām manām izbailēm.
5 Kiuj rigardas al Li, ricevas lumon, Kaj ilia vizaĝo ne kovriĝos per honto.
Kas Viņu uzlūko un Viņam pieskrien(tuvojās priecīgi), to vaigs netaps kaunā.
6 Jen ĉi tiu mizerulo vokis, kaj la Eternulo aŭdis, Kaj de ĉiuj liaj mizeroj Li savis lin.
Kad šis bēdīgais sauca, tad Tas Kungs klausīja un to izpestīja no visām viņa bēdām.
7 Anĝelo de la Eternulo postenas ĉirkaŭ tiuj, kiuj Lin timas, Kaj Li ilin savas.
Tā Kunga eņģelis apmetās ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.
8 Provu kaj vidu, kiel bona estas la Eternulo; Feliĉa estas la homo, kiu Lin fidas.
Baudāt un redzat, ka Tas Kungs ir labs; svētīgs tas vīrs, kas uz Viņu paļaujas.
9 Timu la Eternulon, Liaj sanktuloj; Ĉar nenio mankas al tiuj, kiuj Lin timas.
Bīstaties To Kungu, jūs Viņa svētie, jo kas Viņu bīstas, tiem netrūkst nenieka.
10 Leonidoj estas senhavaj kaj malsataj; Sed kiuj serĉas la Eternulon, tiuj havas mankon en nenia bono.
Jaunie lauvas cieš trūkumu un badu, bet kas To Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma.
11 Venu, infanoj, aŭskultu min; Pri timo antaŭ la Eternulo mi vin instruos.
Nāciet šurp, bērni, klausiet mani, es jums mācīšu Tā Kunga bijāšanu.
12 Kiu ajn vi estas, homo, Kiu deziras vivon kaj amas multajn kaj bonajn tagojn:
Kas tas vīrs, kam gribās dzīvot? Kam tīk redzēt labas dienas?
13 Gardu vian langon kontraŭ malbono, Kaj vian buŝon kontraŭ mensoga parolo;
Pasargi savu mēli no ļauna un savas lūpas no viltīgas valodas;
14 Dekliniĝu de malbono kaj faru bonon, Serĉu pacon kaj ĉasu ĝin.
Atkāpies no ļauna un dari labu, meklē mieru un dzenies tam pakaļ.
15 La okuloj de la Eternulo estas turnitaj al la piuloj, Kaj Liaj oreloj al iliaj krioj.
Tā Kunga acis lūko uz taisniem, un Viņa ausis uz viņu kliegšanu.
16 La vizaĝo de la Eternulo estas kontraŭ tiuj, kiuj faras malbonon, Por ekstermi de la tero la memoron pri ili.
Tā Kunga vaigs ir pretī tiem, kas ļaunu dara, ka Tas viņu piemiņu izdeldē no zemes.
17 Oni krias, kaj la Eternulo aŭdas, Kaj de ĉiuj iliaj mizeroj Li ilin savas.
Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs klausa, un tos izglābj no visām viņu bēdām.
18 Proksima estas la Eternulo al tiuj, kies koro estas rompita, Kaj la spirite suferantajn Li helpas.
Tas Kungs ir tuvu tiem, kam satriektas sirdis, un palīdz tiem, kam sagrauzts prāts.
19 Multaj estas la suferoj de piulo; Sed de ĉiuj la Eternulo lin savas.
Taisnam ir daudz bēdu, bet no visām tām Tas Kungs to izpestī.
20 Li gardas ĉiujn liajn ostojn; Eĉ unu el ili ne rompiĝos.
Viņš pasargā visus viņa kaulus, ka neviens no tiem netiek salauzts.
21 La malbonulon mortigos la malbono; Kaj la malamantoj de piulo pereos.
Blēdība nokaus bezdievīgo, un kas taisno ienīst, tie būs noziedzīgi.
22 La Eternulo liberigas la animon de Siaj sklavoj; Kaj ne pereos ĉiuj, kiuj Lin fidas.
Tas Kungs izpestī Savu kalpu dvēseli, un visi, kas tic uz Viņu, nebūs noziedzīgi.