Psalms 69
1 To the Overseer. — 'On the Lilies,' by David. Save me, O God, for come have waters unto the soul.
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „lilijas“. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
2 I have sunk in deep mire, And there is no standing, I have come into the depths of the waters, And a flood hath overflown me.
Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
3 I have been wearied with my calling, Burnt hath been my throat, Consumed have been mine eyes, waiting for my God.
Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, - tomēr es gaidu uz savu Dievu.
4 Those hating me without cause Have been more than the hairs of my head, Mighty have been my destroyers, My lying enemies, That which I took not away — I bring back.
Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
5 O God, Thou — Thou hast known Concerning my overturn, And my desolations from Thee have not been hid.
Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.
6 Let not those waiting on Thee be ashamed because of me, O Lord, Jehovah of Hosts, Let not those seeking Thee Blush because of me, O God of Israel.
Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!
7 For because of Thee I have borne reproach, Shame hath covered my face.
Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
8 A stranger I have been to my brother, And a foreigner to sons of my mother.
Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
9 For zeal for Thy house hath consumed me, And the reproaches of Thy reproachers Have fallen upon me.
Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
10 And I weep in the fasting of my soul, And it is for a reproach to me.
Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
11 And I make my clothing sackcloth, And I am to them for a simile.
Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
12 Those sitting at the gate meditate concerning me, And those drinking strong drink, Play on instruments.
Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
13 And I — my prayer [is] to Thee, O Jehovah, A time of good pleasure, O God, In the abundance of Thy kindness, Answer me in the truth of Thy salvation.
Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.
14 Deliver me from the mire, and let me not sink, Let me be delivered from those hating me, And from deep places of waters.
Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
15 Let not a flood of waters overflow me, Nor let the deep swallow me up, Nor let the pit shut her mouth upon me.
Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
16 Answer me, O Jehovah, for good [is] Thy kindness, According to the abundance Of Thy mercies turn Thou unto me,
Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!
17 And hide not Thy face from Thy servant, For I am in distress — haste, answer me.
Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
18 Be near unto my soul — redeem it, Because of mine enemies ransom me.
Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
19 Thou — Thou hast known my reproach, And my shame, and my blushing, Before Thee [are] all mine adversaries.
Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.
20 Reproach hath broken my heart, and I am sick, And I look for a bemoaner, and there is none, And for comforters, and I have found none.
Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, - un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
21 And they give for my food gall, And for my thirst cause me to drink vinegar.
Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
22 Their table before them is for a snare, And for a recompence — for a trap.
Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
23 Darkened are their eyes from seeing, And their loins continually shake Thou.
Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
24 Pour upon them Thine indignation, And the fierceness of Thine anger doth seize them.
Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
25 Their tower is desolated, In their tents there is no dweller.
Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
26 For they have pursued him Thou hast smitten, And recount of the pain of Thy pierced ones.
Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.
27 Give punishment for their iniquity, And they enter not into Thy righteousness.
Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.
28 They are blotted out of the book of life, And with the righteous are not written.
Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
29 And I [am] afflicted and pained, Thy salvation, O God, doth set me on high.
Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.
30 I praise the name of God with a song, And I magnify Him with thanksgiving,
Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.
31 And it is better to Jehovah than an ox, A bullock — horned — hoofed.
Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
32 The humble have seen — they rejoice, Ye who seek God — and your heart liveth.
Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
33 For Jehovah hearkeneth unto the needy, And His bound ones He hath not despised.
Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.
34 The heavens and earth do praise Him, Seas, and every moving thing in them.
Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
35 For God doth save Zion, And doth build the cities of Judah, And they have dwelt there, and possess it.
Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
36 And the seed of His servants inherit it, And those loving His name dwell in it!
Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.
