< Psalms 66 >
1 To the Overseer. — A Song, a Psalm. Shout ye to God, all the earth.
Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!
2 Praise ye the honour of His name, Make ye honourable His praise.
Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.
3 Say to God, 'How fearful [are] Thy works, By the abundance of Thy strength, Thine enemies feign obedience to Thee.
Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.
4 All the earth do bow to Thee, They sing praise to Thee, they praise Thy name.' (Selah)
Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela)
5 Come ye, and see the works of God, Fearful acts toward the sons of men.
Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.
6 He hath turned a sea to dry land, Through a river they pass over on foot, There do we rejoice in Him.
Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.
7 Ruling by His might to the age, His eyes among the nations do watch, The refractory exalt not themselves. (Selah)
Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela)
8 Bless, ye peoples, our God, And sound the voice of His praise,
Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.
9 Who hath placed our soul in life, And suffered not our feet to be moved.
Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.
10 For Thou hast tried us, O God, Thou hast refined us as the refining of silver.
Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.
11 Thou hast brought us into a net, Thou hast placed pressure on our loins.
Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.
12 Thou hast caused man to ride at our head. We have entered into fire and into water, And Thou bringest us out to a watered place.
Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.
13 I enter Thy house with burnt-offerings, I complete to Thee my vows,
Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,
14 For opened were my lips, And my mouth spake in my distress:
Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.
15 'Burnt-offerings of fatlings I offer to Thee, With perfume of rams, I prepare a bullock with he-goats.' (Selah)
Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela)
16 Come, hear, all ye who fear God, And I recount what he did for my soul.
Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.
17 Unto Him [with] my mouth I have called, And exaltation [is] under my tongue.
Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.
18 Iniquity, if I have seen in my heart, The Lord doth not hear.
Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.
19 But God hath heard, He hath attended to the voice of my prayer.
Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.
20 Blessed [is] God, Who hath not turned aside my prayer, And His loving-kindness, from me!
Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.