Psalms 44
1 To the Overseer. — By sons of Korah. An Instruction. O God, with our ears we have heard, Our fathers have recounted to us, The work Thou didst work in their days, In the days of old.
Koraha bērnu pamācība. Dziedātāju vadonim. Dievs, ar savām ausīm mēs to esam dzirdējuši, mūsu tēvi to mums ir teikuši: vienu darbu Tu esi darījis viņu laikā sendienās.
2 Thou, [with] Thy hand, nations hast dispossessed. And Thou dost plant them. Thou afflictest peoples, and sendest them away.
Ar savu roku pagānus Tu esi izdzinis, bet viņus Tu esi dēstījis; tautas Tu esi mocījis, bet viņus Tu esi izplatījis.
3 For, not by their sword Possessed they the land, And their arm gave not salvation to them, But Thy right hand, and Thine arm, And the light of Thy countenance, Because Thou hadst accepted them.
Jo tie to zemi caur savu zobenu nav iemantojuši, un viņu elkonis tiem nav palīdzējis, bet Tava labā roka un Tavs elkonis un Tava vaiga gaišums, jo Tev bija labs prāts pie tiem.
4 Thou [art] He, my king, O God, Command the deliverances of Jacob.
Tu tas esi, ak Dievs, mans ķēniņš; sūti Jēkabam pestīšanu.
5 By Thee our adversaries we do push, By Thy name tread down our withstanders,
Ar Tevi mēs gribam sadauzīt savus ienaidniekus, Tavā vārdā gribam samīt, kas mums ceļas pretim.
6 For, not in my bow do I trust, And my sword doth not save me.
Jo es neceru uz savu stopu, un mans zobens man nevar palīdzēt.
7 For Thou hast saved us from our adversaries, And those hating us Thou hast put to shame.
Bet Tu mūs izglābi no mūsu pretiniekiem, un Tu mūsu ienaidniekus lieci kaunā.
8 In God we have boasted all the day, And Thy name to the age we thank. (Selah)
Ar Dievu mēs lielāmies cauru dienu un pateicamies Tavam vārdam mūžīgi. (Sela)
9 In anger Thou hast cast off and causest us to blush, And goest not forth with our hosts.
Bet nu Tu mūs atstūmi un lieci mūs kaunā un neizej ar mūsu karaspēku.
10 Thou causest us to turn backward from an adversary, And those hating us, Have spoiled for themselves.
Tu mūs dzeni atpakaļ priekš mūsu pretiniekiem, ka mūsu ienaidnieki mūs aplaupa.
11 Thou makest us food like sheep, And among nations Thou hast scattered us.
Tu mūs nodevi kā avis par barību, un mūs izkaisi starp pagāniem.
12 Thou sellest Thy people — without wealth, And hast not become great by their price.
Tu pārdevi Savus ļaudis pa velti, un nespriedi priekš viņiem nekādas maksas.
13 Thou makest us a reproach to our neighbours, A scorn and a reproach to our surrounders.
Tu mūs cēli par apsmieklu mūsu kaimiņiem, par nievāšanu un apmēdīšanu tiem, kas ir ap mums.
14 Thou makest us a simile among nations, A shaking of the head among peoples.
Tu mūs dari par sakāmu vārdu starp pagāniem, ka tautas par mums galvu krata.
15 All the day my confusion [is] before me, And the shame of my face hath covered me.
Cauru dienu mans negods man ir klāt, un kauns apklāj manu vaigu
16 Because of the voice of a reproacher and reviler, Because of an enemy and a self-avenger.
Mēdītāju un zaimotāju valodas pēc, ienaidnieku un atriebēju dēļ.
17 All this met us, and we did not forget Thee, Nor have we dealt falsely in Thy covenant.
Viss tas mums uzgājis, taču mēs Tevi neesam aizmirsuši, nedz viltīgi darījuši pret Tavu derību.
18 We turn not backward our heart, Nor turn aside doth our step from Thy path.
Mūsu sirds nav atpakaļ griezusies, nedz mūsu soļi noklīduši no Taviem ceļiem,
19 But Thou hast smitten us in a place of dragons, And dost cover us over with death-shade.
Ka Tu mūs tā satriec zvēru vidū, un mūs apklāj ar nāves ēnu.
20 If we have forgotten the name of our God, And spread our hands to a strange God,
Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu, un pacēluši savas rokas uz kādu svešu dievu,
21 Doth not God search out this? For He knoweth the secrets of the heart.
Vai Dievs to nevarētu samanīt? Jo Viņš zina sirds noslēpumus.
22 Surely, for Thy sake we have been slain all the day, Reckoned as sheep of the slaughter.
Bet Tevis pēc mēs topam nāvēti visaugošu dienu, un topam turēti līdzi kaujamām avīm.
23 Stir up — why dost Thou sleep, O Lord? Awake, cast us not off for ever.
Uzmosties, Kungs, kāpēc Tu guli? Mosties, neatstum mūžīgi.
24 Why Thy face hidest Thou? Thou forgettest our afflictions and our oppression,
Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un aizmirsti mūsu bēdas un mokas?
25 For bowed to the dust hath our soul, Cleaved to the earth hath our belly.
Jo mūsu dvēsele ir nospiesta pīšļos, mūsu vēders līp pie zemes.
26 Arise, a help to us, And ransom us for thy kindness' sake.
Celies mums par palīgu, un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ.
