Psalms 22
1 To the Overseer, on 'The Hind of the Morning.' — A Psalm of David. My God, my God, why hast Thou forsaken me? Far from my salvation, The words of my roaring?
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim pēc: „rīta blāzmas stirna“. Mans Dievs! Mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tālu no manas palīdzības, no manas kaukšanas vārdiem.
2 My God, I call by day, and Thou answerest not, And by night, and there is no silence to me.
Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un nakti es arī klusu neciešu.
3 And Thou [art] holy, Sitting — the Praise of Israel.
Bet Tu esi svēts, dzīvodams starp Israēla slavas dziesmām.
4 In Thee did our fathers trust — they trusted, And Thou dost deliver them.
Uz Tevi mūsu tēvi cerējuši, tie ir cerējuši, un Tu tos esi izglābis.
5 Unto Thee they cried, and were delivered, In Thee they trusted, and were not ashamed.
Uz Tevi tie saukuši un ir izpestīti, tie cerējuši uz Tevi un nav palikuši kaunā.
6 And I [am] a worm, and no man, A reproach of man, and despised of the people.
Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiekls un ļaužu nicināts.
7 All beholding me do mock at me, They make free with the lip — shake the head,
Visi, kas mani redz, mani apmēda, atplēš lūpas un krata galvu sacīdami:
8 'Roll unto Jehovah, He doth deliver him, He doth deliver him, for he delighted in him.'
Viņš to Tam Kungam sūdzējis; lai Tas viņu izrauj un viņu izglābj, ja Tam pie viņa ir labs prāts.
9 For thou [art] He bringing me forth from the womb, Causing me to trust, On the breasts of my mother.
Tomēr Tu tas esi, kas mani izvedis no mātes miesām; Tu man licis paļauties uz Tevi no mātes krūtīm.
10 On Thee I have been cast from the womb, From the belly of my mother Thou [art] my God.
Uz Tevi es esmu mests no mātes klēpja, no mātes miesām Tu esi mans Dievs.
11 Be not far from me, For adversity is near, for there is no helper.
Neesi tālu no manis, jo bailība ir tuvu, jo palīga nav.
12 Many bulls have surrounded me, Mighty ones of Bashan have compassed me,
Lieli vērši mani apstājuši, trekni buļļi ap mani apmetušies.
13 They have opened against me their mouth, A lion tearing and roaring.
Tie atplēš savu rīkli pret mani kā lauva, plezdams un rūkdams.
14 As waters I have been poured out, And separated themselves have all my bones, My heart hath been like wax, It is melted in the midst of my bowels.
Es esmu izgāzts kā ūdens, visi mani kauli ir izlauzti, mana sirds ir manās miesās kā izkausēts vasks.
15 Dried up as an earthen vessel is my power, And my tongue is cleaving to my jaws.
Mans spēks ir izkaltis kā poda gabals, un mana mēle līp pie mana zoda, un Tu mani nolieci nāves pīšļos,
16 And to the dust of death thou appointest me, For surrounded me have dogs, A company of evil doers have compassed me, Piercing my hands and my feet.
Jo suņi mani apstājuši, un ļaundarītāju bars ap mani ir apmeties, tie manas rokas un manas kājas ir izurbuši.
17 I count all my bones — they look expectingly, They look upon me,
Es visus savus kaulus varu skaitīt, bet viņi skatās un lūko uz mani ar prieku.
18 They apportion my garments to themselves, And for my clothing they cause a lot to fall.
Tie dala manas drēbes savā starpā un met kauliņus par manu apģērbu.
19 And Thou, O Jehovah, be not far off, O my strength, to help me haste.
Bet Tu, ak Kungs, neesi tālu, mans stiprums, steidzies man palīgā.
20 Deliver from the sword my soul, From the paw of a dog mine only one.
Izglāb manu dvēseli no zobena, manu vientuli no suņu varas.
21 Save me from the mouth of a lion: — And — from the horns of the high places Thou hast answered me!
Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem.
22 I declare Thy name to my brethren, In the midst of the assembly I praise Thee.
Es sludināšu Tavu vārdu saviem brāļiem, es Tevi slavēšu draudzes vidū.
23 Ye who fear Jehovah, praise ye Him, All the seed of Jacob, honour ye Him, And be afraid of Him, all ye seed of Israel.
Slavējiet To Kungu, jūs, kas Viņu bīstaties, viss Jēkaba dzimums lai Viņu godā, un bīstaties, viss Israēla dzimums.
24 For He hath not despised, nor abominated, The affliction of the afflicted, Nor hath He hidden His face from him, And in his crying unto Him He heareth.
Jo Viņš nav nicinājis nedz apsmējis bēdīga bēdas, nedz no tā apslēpis Savu vaigu, un kad tas Viņu piesauca, tad Viņš paklausīja.
25 Of Thee my praise [is] in the great assembly. My vows I complete before His fearers.
No Tevis es dziedāšu tai lielā draudzē, es maksāšu savus solījumus to priekšā, kas Viņu bīstas.
26 The humble do eat and are satisfied, Praise Jehovah do those seeking Him, Your heart doth live for ever.
Tie bēdīgie ēdīs un būs paēduši, un kas To Kungu meklē, Viņu slavēs; jūsu sirds dzīvos mūžīgi.
27 Remember and return unto Jehovah, Do all ends of the earth, And before Thee bow themselves, Do all families of the nations,
Visi zemes gali to pieminēs un atgriezīsies pie Tā Kunga, un visas pagānu tautas klanīsies Viņa priekšā.
28 For to Jehovah [is] the kingdom, And He is ruling among nations.
Jo Tam Kungam pieder tā valstība, un Viņš valda pār tām tautām.
29 And the fat ones of earth have eaten, And they bow themselves, Before Him bow do all going down to dust, And he [who] hath not revived his soul.
Visi treknie virs zemes ēdīs un pielūgs, visi, kas pīšļos guļ, klanīsies Viņa priekšā, arī tie, kas nevarēja uzturēt savu dzīvību.
30 A seed doth serve Him, It is declared of the Lord to the generation.
Viņam būs dzimums, kas Viņam kalpos, par To Kungu sludinās līdz radu radiem;
31 They come and declare His righteousness, To a people that is borne, that He hath made!
Nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
