Psalms 2

1 Why have nations tumultuously assembled? And do peoples meditate vanity?

Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

2 Station themselves do kings of the earth, And princes have been united together, Against Jehovah, and against His Messiah:

Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

3 'Let us draw off Their cords, And cast from us Their thick bands.'

Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

4 He who is sitting in the heavens doth laugh, The Lord doth mock at them.

Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

5 Then doth He speak unto them in His anger, And in His wrath He doth trouble them:

Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

6 'And I — I have anointed My King, Upon Zion — My holy hill.'

Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

7 I declare concerning a statute: Jehovah said unto me, 'My Son Thou [art], I to-day have brought thee forth.

Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

8 Ask of Me and I give nations — thy inheritance, And thy possession — the ends of earth.

Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

9 Thou dost rule them with a sceptre of iron, As a vessel of a potter Thou dost crush them.'

Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

10 And now, O kings, act wisely, Be instructed, O judges of earth,

Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

11 Serve ye Jehovah with fear, And rejoice with trembling.

Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

12 Kiss the Chosen One, lest He be angry, And ye lose the way, When His anger burneth but a little, O the happiness of all trusting in Him!

Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.