< Proverbs 1 >

1 Proverbs of Solomon, son of David, king of Israel:
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 For knowing wisdom and instruction, For understanding sayings of intelligence,
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 For receiving the instruction of wisdom, Righteousness, judgment, and uprightness,
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 For giving to simple ones — prudence, To a youth — knowledge and discretion.
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 (The wise doth hear and increaseth learning, And the intelligent doth obtain counsels.)
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 For understanding a proverb and its sweetness, Words of the wise and their acute sayings.
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 Fear of Jehovah [is] a beginning of knowledge, Wisdom and instruction fools have despised!
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 Hear, my son, the instruction of thy father, And leave not the law of thy mother,
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 For a graceful wreath [are] they to thy head, And chains to thy neck.
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 My son, if sinners entice thee be not willing.
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 If they say, 'Come with us, we lay wait for blood, We watch secretly for the innocent without cause,
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
12 We swallow them as Sheol — alive, And whole — as those going down [to] the pit, (Sheol h7585)
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol h7585)
13 Every precious substance we find, We fill our houses [with] spoil,
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 Thy lot thou dost cast among us, One purse is — to all of us.'
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 My son! go not in the way with them, Withhold thy foot from their path,
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 For their feet to evil do run, And they haste to shed blood.
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 Surely in vain is the net spread out before the eyes of any bird.
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 And they for their own blood lay wait, They watch secretly for their own lives.
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 So [are] the paths of every gainer of dishonest gain, The life of its owners it taketh.
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 Wisdom in an out-place crieth aloud, In broad places she giveth forth her voice,
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 At the head of the multitudes she calleth, In the openings of the gates, In the city her sayings she saith:
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 'Till when, ye simple, do ye love simplicity? And have scorners their scorning desired? And do fools hate knowledge?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 Turn back at my reproof, lo, I pour forth to you my spirit, I make known my words with you.
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 Because I have called, and ye refuse, I stretched out my hand, and none is attending,
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 And ye slight all my counsel, And my reproof ye have not desired.
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 I also in your calamity do laugh, I deride when your fear cometh,
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 When your fear cometh as destruction, And your calamity as a hurricane doth come, When on you come adversity and distress.
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 Then they call me, and I do not answer, They seek me earnestly, and find me not.
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 Because that they have hated knowledge, And the fear of Jehovah have not chosen.
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 They have not consented to my counsel, They have despised all my reproof,
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 And they eat of the fruit of their way, And from their own counsels they are filled.
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 For the turning of the simple slayeth them, And the security of the foolish destroyeth them.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 And whoso is hearkening to me dwelleth confidently, And [is] quiet from fear of evil!'
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.

< Proverbs 1 >