Proverbs 5
1 My son! to my wisdom give attention, To mine understanding incline thine ear,
Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
2 To observe thoughtfulness, And knowledge do thy lips keep.
Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
3 For the lips of a strange woman drop honey, And smoother than oil [is] her mouth,
Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
4 And her latter end [is] bitter as wormwood, Sharp as a sword [with] mouths.
Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
Viņas kājas nokāpj nāvē, viņas soļi aizsniedz elli; (Sheol h7585)
6 The path of life — lest thou ponder, Moved have her paths — thou knowest not.
Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
7 And now, ye sons, hearken to me, And turn not from sayings of my mouth.
Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
8 Keep far from off her thy way, And come not near unto the opening of her house,
Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
9 Lest thou give to others thy honour, And thy years to the fierce,
Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
10 Lest strangers be filled [with] thy power, And thy labours in the house of a stranger,
Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
11 And thou hast howled in thy latter end, In the consumption of thy flesh and thy food,
Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
12 And hast said, 'How have I hated instruction, And reproof hath my heart despised,
Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
13 And I have not hearkened to the voice of my directors, And to my teachers have not inclined mine ear.
Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
14 As a little thing I have been all evil, In the midst of an assembly and a company.
Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
15 Drink waters out of thine own cistern, Even flowing ones out of thine own well.
Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
16 Let thy fountains be scattered abroad, In broad places rivulets of waters.
Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
17 Let them be to thee for thyself, And not to strangers with thee.
Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
18 Let thy fountain be blessed, And rejoice because of the wife of thy youth,
Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
19 A hind of loves, and a roe of grace! Let her loves satisfy thee at all times, In her love magnify thyself continually.
Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
20 And why dost thou magnify thyself, My son, with a stranger? And embrace the bosom of a strange woman?
Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
21 For over-against the eyes of Jehovah are the ways of each, And all his paths He is pondering.
Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
22 His own iniquities do capture the wicked, And with the ropes of his sin he is holden.
Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
23 He dieth without instruction, And in the abundance of his folly magnifieth himself!
Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
