Proverbs 21
1 Rivulets of waters [is] the heart of a king in the hand of Jehovah, Wherever He pleaseth He inclineth it.
Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā kā ūdens upes, un viņš to loka, kurp gribēdams.
2 Every way of a man [is] right in his own eyes, And Jehovah is pondering hearts.
Ikvienam savi ceļi liekās taisni; bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
3 To do righteousness and judgment, Is chosen of Jehovah rather than sacrifice.
Darīt, kas taisnība un tiesa, Tam Kungam vairāk patīk, nekā upuris.
4 Loftiness of eyes, and breadth of heart, Tillage of the wicked [is] sin.
Acu lepnība un sirds greznība, bezdievīga spīdeklis, ir grēks.
5 The purposes of the diligent [are] only to advantage, And of every hasty one, only to want.
Darbīga cilvēka nodomi ved tik pie vairuma; bet kas pārsteidzīgs, tiek pie trūkuma.
6 The making of treasures by a lying tongue, [Is] a vanity driven away of those seeking death.
Mantas ar meliem krāt ir zūdošs tvaiks tiem, kas meklē nāvi.
7 The spoil of the wicked catcheth them, Because they have refused to do judgment.
Bezdievīgo varas darbi posta pašus, ka liedzās taisnību darīt.
8 Froward [is] the way of a man who is vile, And the pure — upright [is] his work.
Līkus ceļus staigā blēdis, bet taisnais ir skaidrs savā darbā.
9 Better to sit on a corner of the roof, Than [with] a woman of contentions and a house of company.
Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
10 The soul of the wicked hath desired evil, Not gracious in his eyes is his neighbour.
Bezdievīga dvēsele kāro ļaunu; viņa acīs tuvākais neatrod žēlastības.
11 When the scorner is punished, the simple becometh wise, And in giving understanding to the wise He receiveth knowledge.
Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs; un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
12 The Righteous One is acting wisely Towards the house of the wicked, He is overthrowing the wicked for wickedness.
Taisns (Dievs) skatās uz bezdievīgā namu; viņš bezdievīgos gāž nelaimē.
13 Whoso is shutting his ear from the cry of the poor, He also doth cry, and is not answered.
Kas ausi aizbāž priekš nabaga kliegšanas, tas arīdzan sauks un netaps paklausīts.
14 A gift in secret pacifieth anger, And a bribe in the bosom strong fury.
Dāvanas, klusu dotas, klusina bardzību, un dāvanas klēpī bargas dusmas.
15 To do justice [is] joy to the righteous, But ruin to workers of iniquity.
Prieks ir taisnam taisnību darīt, bet ļaundarītājiem būs izbailes.
16 A man who is wandering from the way of understanding, In an assembly of Rephaim resteth.
Cilvēks, kas nomaldījies no labiem ceļiem, dabūs dusu miroņu draudzē.
17 Whoso [is] loving mirth [is] a poor man, Whoso is loving wine and oil maketh no wealth.
Par tukšinieku paliks, kas līksmībā dzīvo, un kas vīnu un eļļu mīļo, tas nepaliks bagāts.
18 The wicked [is] an atonement for the righteous, And for the upright the treacherous dealer.
Bezdievīgais priekš taisnā top nodots, un nelietis sirdsskaidrā vietā.
19 Better to dwell in a wilderness land, Than [with] a woman of contentions and anger.
Labāk dzīvot tukšā zemē, nekā pie rējējas un dusmīgas sievas.
20 A treasure to be desired, and oil, [Is] in the habitation of the wise, And a foolish man swalloweth it up.
Gudra dzīvoklī ir mīlīga manta un eļļa; bet ģeķa cilvēks to izšķērdē.
21 Whoso is pursuing righteousness and kindness, Findeth life, righteousness, and honour.
Kas dzenās pēc taisnības un apžēlošanas, atradīs dzīvību, taisnību un godu.
22 A city of the mighty hath the wise gone up, And bringeth down the strength of its confidence.
Gudrais uzņem varenu ļaužu pilsētu un apgāž stiprumu, uz ko viņi paļaujas.
23 Whoso is keeping his mouth and his tongue, Is keeping from adversities his soul.
Kas muti un mēli sargā, tas pasargā savu dvēseli no briesmām.
24 Proud, haughty, scorner [is] his name, Who is working in the wrath of pride.
Kas pārgalvis un lepns, to pareizi sauc par zaimotāju, un ko viņš dara, ir traka pārgalvība.
25 The desire of the slothful slayeth him, For his hands have refused to work.
Slinkam gan iegribās, bet tas mirst; jo rokas liedzās strādāt.
26 All the day desiring he hath desired, And the righteous giveth and withholdeth not.
Cauru dienu viņam gribās un gribās; bet taisnais dod un neliedzās.
27 The sacrifice of the wicked [is] abomination, Much more when in wickedness he bringeth it.
Bezdievīgo upuris ir negantība; jo vairāk, kad to upurē ļaunā sirds padomā.
28 A false witness doth perish, And an attentive man for ever speaketh.
Melu liecinieks ies bojā; bet vīrs, kas dzirdējis, varēs vienmēr runāt.
29 A wicked man hath hardened by his face, And the upright — he prepareth his way.
Bezdievīgam pierē bezkaunīga drošība; bet taisnais, šis drošs savā ceļā.
30 There is no wisdom, nor understanding, Nor counsel, over-against Jehovah.
Nedz gudrība, nedz saprašana, nedz padoms palīdz pret To Kungu.
31 A horse is prepared for a day of battle, And the deliverance [is] of Jehovah!
Zirgu gan sakopj uz kaujas dienu; bet no Tā Kunga nāk uzvarēšana.
