Job 5
1 Pray, call, is there any to answer thee? And unto which of the holy ones dost thou turn?
Sauc jel, vai būs kāds, kas tev atbild? Un pie kura no svētiem tu gribi griezties?
2 For provocation slayeth the perverse, And envy putteth to death the simple,
Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu.
3 I — I have seen the perverse taking root, And I mark his habitation straightway,
Es redzēju ģeķi iesakņotu, bet piepeši nolādēju viņa namu.
4 Far are his sons from safety, And they are bruised in the gate, And there is no deliverer.
Viņa bērni palika tālu no pestīšanas un tapa satriekti vārtos, un nebija glābēja.
5 Whose harvest the hungry doth eat, And even from the thorns taketh it, And the designing swallowed their wealth.
Viņa pļāvumu ēda izsalkuši, un pat no ērkšķu vidus to lasīja, un laupītāji aprija viņa padomu.
6 For sorrow cometh not forth from the dust, Nor from the ground springeth up misery.
Jo no pīšļiem neizaug nelaime, un no zemes neizplaukst grūtums.
7 For man to misery is born, And the sparks go high to fly.
Bet cilvēks uz grūtumu piedzimst, kā dzirksteles no oglēm paceļas skraidīt.
8 Yet I — I inquire for God, And for God I give my word,
Bet es meklētu to stipro Dievu un Dievam pavēlētu savas lietas.
9 Doing great things, and there is no searching. Wonderful, till there is no numbering.
Viņš dara lielas lietas, kas nav izprotamas, un brīnumus, ko nevar skaitīt.
10 Who is giving rain on the face of the land, And is sending waters on the out-places.
Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām.
11 To set the low on a high place, And the mourners have been high [in] safety.
Zemos Viņš liek augstā vietā, un bēdīgie tiek celti laimē.
12 Making void thoughts of the subtile, And their hands do not execute wisdom.
Viņš iznīcina viltniekiem padomu, ka viņu rokas nekā derīga nevar padarīt.
13 Capturing the wise in their subtilty, And the counsel of wrestling ones was hastened,
Viņš satver gudros viņu viltībā, un netikliem padoms ātri krīt.
14 By day they meet darkness, And as night — they grope at noon.
Pa dienu tie skraida tumsā, un dienas vidū tie grābstās kā naktī.
15 And He saveth the wasted from their mouth, And from a strong hand the needy,
Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas.
16 And there is hope to the poor, And perverseness hath shut her mouth.
Tā nabagam nāk cerība, bet blēdībai būs turēt muti.
17 Lo, the happiness of mortal man, God doth reprove him: And the chastisement of the Mighty despise not,
Redzi, svētīgs tas cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu tā Visuvarenā pārmācību.
18 For He doth pain, and He bindeth up, He smiteth, and His hands heal.
Jo Viņš ievaino un atkal sasien, Viņš sadauza, un Viņa roka dziedina.
19 In six distresses He delivereth thee, And in seven evil striketh not on thee.
Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars.
20 In famine He hath redeemed thee from death, And in battle from the hands of the sword.
Bada laikā Viņš tevi izpestīs no nāves, un kara laikā no zobena cirtieniem.
21 When the tongue scourgeth thou art hid, And thou art not afraid of destruction, When it cometh.
No ļaunām mēlēm tu tapsi paglābts, un nebīsies no posta, kad tas nāks.
22 At destruction and at hunger thou mockest, And of the beast of the earth, Thou art not afraid.
Postīšanā un badā tu smiesies, un no zemes zvēriem tu nebīsies.
23 (For with sons of the field [is] thy covenant, And the beast of the field Hath been at peace with thee.)
Jo tev būs derība ar akmeņiem tīrumā, un zvēri laukā turēs ar tevi mieru.
24 And thou hast known that thy tent [is] peace, And inspected thy habitation, and errest not,
Un tu samanīsi, ka tavs dzīvoklis mierā, un apraudzīsi savu namu un trūkuma nebūs.
25 And hast known that numerous [is] Thy seed, And thine offspring as the herb of the earth;
Un tu samanīsi, ka tava dzimuma būs daudz, un tavi pēcnākamie kā zāle virs zemes.
26 Thou comest in full age unto the grave, As the going up of a stalk in its season.
Vecumā tu iesi kapā, tā kā kūlīšus ieved savā laikā.
27 Lo, this — we searched it out — it [is] right, hearken; And thou, know for thyself!
Redzi, to mēs esam izmeklējuši, tā tas ir; klausi tu un ņem to labi vērā.
