< Job 3 >

1 After this hath Job opened his mouth, and revileth his day.
Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
2 And Job answereth and saith: —
Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
3 Let the day perish in which I am born, And the night that hath said: 'A man-child hath been conceived.'
Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
4 That day — let it be darkness, Let not God require it from above, Nor let light shine upon it.
Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
5 Let darkness and death-shade redeem it, Let a cloud tabernacle upon it, Let them terrify it as the most bitter of days.
Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
6 That night — let thick darkness take it, Let it not be united to days of the year, Into the number of months let it not come.
Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
7 Lo! that night — let it be gloomy, Let no singing come into it.
Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
8 Let the cursers of day mark it, Who are ready to wake up Leviathan.
Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
9 Let the stars of its twilight be dark, Let it wait for light, and there is none, And let it not look on the eyelids of the dawn.
Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
10 Because it hath not shut the doors Of the womb that was mine! And hide misery from mine eyes.
Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
11 Why from the womb do I not die? From the belly I have come forth and gasp!
Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
12 Wherefore have knees been before me? And what [are] breasts, that I suck?
Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
13 For now, I have lain down, and am quiet, I have slept — then there is rest to me,
Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
14 With kings and counsellors of earth, These building wastes for themselves.
Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
15 Or with princes — they have gold, They are filling their houses [with] silver.
Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
16 (Or as a hidden abortion I am not, As infants — they have not seen light.)
Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
17 There the wicked have ceased troubling, And there rest do the wearied in power.
Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
18 Together prisoners have been at ease, They have not heard the voice of an exactor,
Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
19 Small and great [are] there the same. And a servant [is] free from his lord.
Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
20 Why giveth He to the miserable light, and life to the bitter soul?
Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
21 Who are waiting for death, and it is not, And they seek it above hid treasures.
Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
22 Who are glad — unto joy, They rejoice when they find a grave.
Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
23 To a man whose way hath been hidden, And whom God doth shut up?
Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
24 For before my food, my sighing cometh, And poured out as waters [are] my roarings.
Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
25 For a fear I feared and it meeteth me, And what I was afraid of doth come to me.
Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
26 I was not safe — nor was I quiet — Nor was I at rest — and trouble cometh!
Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.

< Job 3 >