Ecclesiastes 10
1 Dead flies cause a perfumer's perfume To send forth a stink; The precious by reason of wisdom — By reason of honour — a little folly!
Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).
2 The heart of the wise [is] at his right hand, And the heart of a fool at his left.
Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
3 And also, when he that is a fool Is walking in the way, his heart is lacking, And he hath said to every one, 'He [is] a fool.'
Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
4 If the spirit of the ruler go up against thee, Thy place leave not, For yielding quieteth great sinners.
Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
5 There is an evil I have seen under the sun, As an error that goeth out from the ruler,
Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
6 He hath set the fool in many high places, And the rich in a low place do sit.
Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
7 I have seen servants on horses, And princes walking as servants on the earth.
Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
8 Whoso is digging a pit falleth into it, And whoso is breaking a hedge, a serpent biteth him.
Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
9 Whoso is removing stones is grieved by them, Whoso is cleaving trees endangered by them.
Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
10 If the iron hath been blunt, And he the face hath not sharpened, Then doth he increase strength, And wisdom [is] advantageous to make right.
Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
11 If the serpent biteth without enchantment, Then there is no advantage to a master of the tongue.
Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.
12 Words of the mouth of the wise [are] gracious, And the lips of a fool swallow him up.
Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
13 The beginning of the words of his mouth [is] folly, And the latter end of his mouth [Is] mischievous madness.
Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
14 And the fool multiplieth words: 'Man knoweth not that which is, And that which is after him, who doth declare to him?'
Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
15 The labour of the foolish wearieth him, In that he hath not known to go unto the city.
Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
16 Woe to thee, O land, when thy king [is] a youth, And thy princes do eat in the morning.
Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.
17 Happy art thou, O land, When thy king [is] a son of freemen, And thy princes do eat in due season, For might, and not for drunkenness.
Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
18 By slothfulness is the wall brought low, And by idleness of the hands doth the house drop.
Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
19 For mirth they are making a feast, And wine maketh life joyful, And the silver answereth with all.
Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
20 Even in thy mind a king revile not, And in the inner parts of thy bed-chamber Revile not the rich: For a fowl of the heavens causeth the voice to go, And a possessor of wings declareth the word.
Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.
