< Psalms 91 >
1 He that dwellith in the help of the hiyeste God; schal dwelle in the proteccioun of God of heuene.
Kas sēž tā Visuaugstākā patvērumā un mīt tā Visuvarenā ēnā,
2 He schal seie to the Lord, Thou art myn vptaker, and my refuit; my God, Y schal hope in him.
Tas saka uz To Kungu: mana cerība un mana stipra pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos.
3 For he delyuered me fro the snare of hunteris; and fro a scharp word.
Jo Viņš tevi glābj no mednieka valgiem, no kaitīgā mēra.
4 With hise schuldris he schal make schadowe to thee; and thou schalt haue hope vnder hise fetheris.
Viņš tevi sedz Saviem spārniem, un apakš Viņa spārniem tu esi glābts; Viņa patiesība ir par apsegu un par priekšturamām bruņām,
5 His treuthe schal cumpasse thee with a scheld; thou schalt not drede of nyytis drede.
Ka tev nav ko bīties no nakts baidekļiem, no bultām, kas dienā skraida,
6 Of an arowe fliynge in the dai, of a gobelyn goynge in derknessis; of asailing, and a myddai feend.
No mēra, kas tumsā lien, no sērgas, kas dienas vidū samaitā.
7 A thousynde schulen falle doun fro thi side, and ten thousynde fro thi riytside; forsothe it schal not neiye to thee.
Jebšu tūkstoši krīt tev sānis, un desmit tūkstoši pie tavas labās rokas, taču tevi neaizņems.
8 Netheles thou schalt biholde with thin iyen; and thou schalt se the yelding of synneris.
Tiešām, ar savām acīm tu uzlūkosi un redzēsi, kā bezdievīgiem top atmaksāts.
9 For thou, Lord, art myn hope; thou hast set thin help altherhiyeste.
Tu, Kungs, esi mans patvērums! To Visuaugstāko tu esi licis par savu stiprumu.
10 Yuel schal not come to thee; and a scourge schal not neiye to thi tabernacle.
Ļaunums tev neuzies, un pie tava dzīvokļa mokas nepiestāsies.
11 For God hath comaundid to hise aungels of thee; that thei kepe thee in alle thi weies.
Jo Viņš Saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, tevi pasargāt uz visiem taviem ceļiem.
12 Thei schulen beere thee in the hondis; leste perauenture thou hirte thi foot at a stoon.
Tie tevi uz rokām nesīs, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.
13 Thou schalt go on a snake, and a cocatrice; and thou schalt defoule a lioun and a dragoun.
Pār lauvām un odzēm tu kāpsi un samīsi jaunos lauvas un pūķus.
14 For he hopide in me, Y schal delyuere hym; Y schal defende him, for he knew my name.
„Viņš tveras pie Manis, un Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu vārdu.
15 He criede to me, and Y schal here him, Y am with him in tribulacioun; Y schal delyuere him, and Y schal glorifie hym.
Viņš Mani piesauc, un Es viņu paklausīšu. Es viņam klāt esmu bēdās, Es viņu gribu izraut un viņu pagodināt.
16 I schal fille hym with the lengthe of daies; and Y schal schewe myn helthe to him.
Ar ilgu dzīvošanu Es viņu gribu paēdināt un viņam parādīt Savu pestīšanu“.