Psalms 81
1 To the ouercomer in the pressours of Asaph. Make ye fulli ioye to God, oure helpere; synge ye hertli to God of Jacob.
Asafa dziesma, dziedātāju vadonim uz Ģittit. Dziediet priecīgi Dievam, mūsu stiprumam, gavilējiet Jēkaba Dievam.
2 Take ye a salm, and yyue ye a tympan; a myrie sautere with an harpe.
Uzdziedat dziesmas un dodiet šurp bungas, mīlīgas kokles ar stabulēm.
3 Blowe ye with a trumpe in Neomenye; in the noble dai of youre solempnite.
Pūtiet trumetes jaunā mēnesī, pilnā mēnesī, mūsu svētku laikā.
4 For whi comaundement is in Israel; and doom is to God of Jacob.
Jo tas ir likums iekš Israēla, tiesa no Jēkaba Dieva.
5 He settide that witnessing in Joseph; whanne he yede out of the lond of Egipt, he herde a langage, which he knew not.
To Viņš licis par liecību iekš Jāzepa, kad izgāja pār Ēģiptes zemi, kad es dzirdēju valodu, ko nesapratu.
6 He turnede a wei his bak fro birthens; hise hondis serueden in a coffyn.
“Viņa kamiešiem Es esmu atņēmis nastu, un viņa rokas atsvabinājis no nestavas.
7 In tribulacioun thou inwardli clepidist me, and Y delyuerede thee; Y herde thee in the hid place of tempest, Y preuede thee at the water of ayenseiyng.
Kad tu Mani piesauci bēdās, tad Es tevi izglābu; Es tevi paklausīju, paslēpies pērkona padebešos, Es tevi pārmanīju pie bāršanās ūdens.
8 My puple, here thou, and Y schal be witnesse ayens thee;
Klausāties, Mani ļaudis, Es jums došu liecību; Israēl, kaut tu Mani klausītu!
9 Israel, if thou herist me, a fresche God schal not be in thee, and thou schalt not worschipe an alien god.
Lai tavā starpā nav cita Dieva, un tev nebūs pielūgt svešu Dievu.
10 For Y am thi Lord God, that ladde thee out of the lond of Egipt; make large thi mouth, and Y schal fille it.
Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes; atplet savu muti, lai Es to pildu.
11 And my puple herde not my vois; and Israel yaue not tente to me.
Bet Mani ļaudis neklausa Manu balsi un Israēlim Manis negribās.
12 And Y lefte hem aftir the desiris of her herte; thei schulen go in her fyndyngis.
Tad Es tos arī esmu pametis viņu cietam sirds prātam, ka tie staigā pēc saviem padomiem.
13 If my puple hadde herde me; if Israel hadde go in my weies.
Kaut Mani ļaudis Man klausītu, un Israēls staigātu uz Maniem ceļiem!
14 For nouyt in hap Y hadde maad low her enemyes; and Y hadde send myn hond on men doynge tribulacioun to hem.
Es pazemotu viņu ienaidniekus drīz un grieztu Savu roku pret viņu spaidītājiem.
15 The enemyes of the Lord lieden to hym; and her tyme schal be in to worldis.
Kas To Kungu ienīst, tiem bija Viņam padoties, tad tie mūžīgi pastāvētu.
16 And he fedde hem of the fatnesse of whete; and he fillide hem with hony of the stoon.
Un Viņš tos barotu ar briedušiem kviešiem, un ar medu no akmens kalna Es tevi pieēdinātu.”
