Psalms 60
1 `In Ebreu thus, To victorie, on the witnessyng of roose, the swete song of Dauid, to teche, `whanne he fauyte ayens Aram of floodis, and Sirie of Soba; and Joab turnede ayen, and smoot Edom in the `valei of salt pittis, twelue thousynde. `In Jeroms translacioun thus, To the ouercomer for lilies, the witnessing of meke and parfit Dauid, to teche, whanne he fauyte ayens Sirie of Mesopotamye, and Soba, and so forth. God, thou hast put awei vs, and thou hast distried vs; thou were wrooth, and thou hast do merci to vs.
Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, iemācīt pēc: „lilija ir liecība“; Kad viņš kāvās ar Sīriešiem no Mezopotamijas un ar Sīriešiem no Cobas, un Joabs nāca atpakaļ un sakāva no Edomiešiem divpadsmit tūkstošus sāls ielejā. Dievs, Tu mūs esi atmetis, izkaisījis, Tu esi bijis dusmīgs, griezies atkal pie mums.
2 Thou mouedist the erthe, and thou disturblidist it; make thou hool the sorewis therof, for it is moued.
Tu zemi esi kustinājis un šķēlis, dziedini viņas plīsumus, jo viņa šaubās.
3 Thou schewidist harde thingis to thi puple; thou yauest drynk to vs with the wyn of compunccioun.
Tu Saviem ļaudīm grūtumu esi licis redzēt, ar reibuma vīnu Tu mūs esi dzirdinājis.
4 Thou hast youe a signefiyng to hem that dreden thee; that thei fle fro the face of the bouwe. That thi derlyngis be delyuered;
Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, celties patiesības labad. (Sela)
5 make thou saaf with thi riyt hond `the puple of Israel, and here thou me.
Lai Tavi mīļie taptu atsvabināti, tad palīdzi nu ar Savu labo roku un paklausi mūs!
6 God spak bi his hooli; Y schal be glad, and Y schal departe Siccimam, and Y schal meete the greet valei of tabernaclis.
Dievs runā Savā svētā vietā, par to es priecājos; es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota ieleju.
7 Galaad is myn, and Manasses is myn; and Effraym is the strengthe of myn heed.
Gileāds Man pieder, un Manasus Man pieder, un Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.
8 Juda is my king; Moab is the pot of myn hope. In to Idumee Y schal stretche forth my scho; aliens ben maad suget to me.
Moabs ir Mans mazgājamais trauks; Savu kāju Es stiepju pār Edomu; tu, Fīlistu zeme, kliedzi par Mani!
9 Who schal lede me in to a citee maad strong; who schal leede me til in to Ydumee?
Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas mani pavadīs līdz Edomam?
10 Whether not thou, God, that hast put awei vs; and schalt thou not, God, go out in oure vertues?
Vai ne tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?
11 Lord, yyue thou to vs help of tribulacioun; for the heelthe of man is veyn.
Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.
12 In God we schulen make vertu; and he schal bringe to nouyt hem that disturblen vs.
Ar Dievu darīsim stiprus darbus. Viņš samīdīs mūsu pretiniekus.
