Psalms 50
1 The salm of Asaph. God, the Lord of goddis, spak; and clepide the erthe,
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
2 fro the risynge of the sunne til to the goyng doun. The schap of his fairnesse fro Syon,
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
3 God schal come opynli; oure God, and he schal not be stille. Fier schal brenne an hiye in his siyt; and a strong tempest in his cumpas.
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
4 He clepide heuene aboue; and the erthe, to deme his puple.
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
5 Gadere ye to hym hise seyntis; that ordeynen his testament aboue sacrifices.
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
6 `And heuenes schulen schewe his riytfulnesse; for God is the iuge.
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)
7 Mi puple, here thou, and Y schal speke to Israel; and Y schal witnesse to thee, Y am God, thi God.
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
8 I schal not repreue thee in thi sacrifices; and thi brent sacrifices ben euere bifor me.
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
9 I schal not take calues of thin hows; nethir geet buckis of thi flockis.
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
10 For alle the wyelde beestis of wodis ben myne; werk beestis, and oxis in hillis.
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
11 I haue knowe alle the volatils of heuene; and the fairnesse of the feeld is with me.
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
12 If Y schal be hungry, Y schal not seie to thee; for the world and the fulnesse therof is myn.
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
13 Whether Y schal eete the fleischis of boolis? ethir schal Y drynke the blood of geet buckis?
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
14 Offre thou to God the sacrifice of heriyng; and yelde thin avowis to the hiyeste God.
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
15 And inwardli clepe thou me in the dai of tribulacioun; and Y schal delyuere thee, and thou schalt onoure me.
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
16 But God seide to the synnere, Whi tellist thou out my riytfulnessis; and takist my testament bi thi mouth?
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
17 Sotheli thou hatidist lore; and hast cast awey my wordis bihynde.
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
18 If thou siyest a theef, thou `hast runne with hym; and thou settidist thi part with avowtreris.
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
19 Thi mouth was plenteuouse of malice; and thi tunge medlide togidere giles.
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
20 Thou sittynge spakist ayens thi brother, and thou settidist sclaundir ayens the sone of thi modir;
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
21 thou didist these thingis, and Y was stille. Thou gessidist wickidli, that Y schal be lijk thee; Y schal repreue thee, and Y schal sette ayens thi face.
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
22 Ye that foryeten God, vndurstonde these thingis; lest sum tyme he rauysche, and noon be that schal delyuere.
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
23 The sacrifice of heriyng schal onoure me; and there is the weie, where ynne Y schal schewe to hym the helthe of God.
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
