Psalms 147
1 Alleluya. Herie ye the Lord, for the salm is good; heriyng be myrie, and fair to oure God.
Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
2 The Lord schal bilde Jerusalem; and schal gadere togidere the scateryngis of Israel.
Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
3 Which Lord makith hool men contrit in herte; and byndith togidere the sorewes of hem.
Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
4 Which noumbrith the multitude of sterris; and clepith names to alle tho.
Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
5 Oure Lord is greet, and his vertu is greet; and of his wisdom is no noumbre.
Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
6 The Lord takith vp mylde men; forsothe he makith low synneris `til to the erthe.
Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
7 Bifore synge ye to the Lord in knoulechyng; seye ye salm to oure God in an harpe.
Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
8 Which hilith heuene with cloudis; and makith redi reyn to the erthe. Which bryngith forth hei in hillis; and eerbe to the seruice of men.
Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
9 Which yyueth mete to her werk beestis; and to the briddys of crowis clepinge hym.
Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
10 He schal not haue wille in the strengthe of an hors; nether it schal be wel plesaunt to hym in the leggis of a man.
Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
11 It is wel plesaunt to the Lord on men that dreden hym; and in hem that hopen on his mercy.
Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
12 Jerusalem, herie thou the Lord; Syon, herie thou thi God.
Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
13 For he hath coumfortid the lockis of thi yatis; he hath blessid thi sones in thee.
Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
14 Which hath set thi coostis pees; and fillith thee with the fatnesse of wheete.
Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
15 Which sendith out his speche to the erthe; his word renneth swiftli.
Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
16 Which yyueth snow as wolle; spredith abrood a cloude as aische.
Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
17 He sendith his cristal as mussels; who schal suffre bifore the face of his cooldnesse?
Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
18 He schal sende out his word, and schal melte tho; his spirit schal blowe, and watris schulen flowe.
Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
19 Which tellith his word to Jacob; and hise riytfulnessis and domes to Israel.
Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
20 He dide not so to ech nacioun; and he schewide not hise domes to hem.
Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!
