Psalms 109
1 To victorye, the salm of Dauid.
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Ak Dievs, ko es slavēju, nestāv klusu!
2 God, holde thou not stille my preisyng; for the mouth of the synner, and the mouth of the gileful man is openyd on me.
Jo bezdievīgu muti un viltīgu muti tie pret mani ir atvēruši, tie runā uz mani ar melu mēli.
3 Thei spaken ayens me with a gileful tunge, and thei cumpassiden me with wordis of hatrede; and fouyten ayens me with out cause.
Ar naidīgiem vārdiem tie metās ap mani un karo pret mani bez vainas.
4 For that thing that thei schulden loue me, thei bacbitiden me; but Y preiede.
Par to, ka es tos mīlēju, tie turas man pretī; bet es lūdzu Dievu.
5 And thei settiden ayens me yuelis for goodis; and hatrede for my loue.
Tie man maksā ļaunu par labu un ienaidību par mīlestību.
6 Ordeyne thou a synner on him; and the deuel stonde on his riyt half.
Cel pār to vienu bezdievi, un viens pretinieks lai viņam stāv pa labo roku.
7 Whanne he is demed, go he out condempned; and his preier `be maad in to synne.
Kad viņš top tiesāts, tad lai top pazudināts, un viņa Dieva lūgšana lai viņam top par grēku.
8 Hise daies be maad fewe; and another take his bischopriche.
Lai viņa dienas iet mazumā, un viņa amatu cits lai dabū.
9 Hise sones be maad faderles; and his wijf a widewe.
Viņa bērni lai paliek par bāriņiem un viņa sieva par atraitni.
10 Hise sones tremblinge be born ouer, and begge; and be cast out of her habitaciouns.
Lai viņa bērni skraida apkārt un ubago un maizes meklē tālu no savām izpostītām māju vietām.
11 An vsurere seke al his catel; and aliens rauysche hise trauelis.
Lai tas parādu dzinējs izplēš visu, kas tam pieder, un sveši lai aplaupa viņa peļņu.
12 Noon helpere be to him; nether ony be that haue mercy on hise modirles children.
Lai tam nav, kas parāda žēlastību, un lai nav, kas žēlo viņa bāriņus.
13 Hise sones be maad in to perisching; the name of him be don awei in oon generacioun.
Lai viņa pēcnākamie top izdeldēti; viņu vārds lai izzūd otrā augumā.
14 The wickidnesse of hise fadris come ayen in to mynde in the siyt of the Lord; and the synne of his modir be not don awei.
Viņa tēvu noziegums lai top pieminēts Tā Kunga priekšā, un viņa mātes grēki lai neizzūd.
15 Be thei maad euere ayens the Lord; and the mynde of hem perische fro erthe.
Lai tie vienmēr paliek Tā Kunga priekšā, un viņa piemiņa lai no zemes top izdeldēta.
16 For that thing that he thouyte not to do merci,
Tādēļ ka viņš nebūt nepieminēja žēlastību darīt, bet vajāja bēdīgo un nabagu un to, kam bija noskumusi sirds, ka viņš to nokautu.
17 and he pursuede a pore man and beggere; and to slee a man compunct in herte.
Tāpēc ka viņš lāstu gribēja, tas viņam nāks; un svētības viņam negribējās, tad tā arī paliks tālu no viņa.
18 And he louede cursing, and it schal come to hym; and he nolde blessing, and it schal be maad fer fro him. And he clothide cursing as a cloth, and it entride as water in to hise ynnere thingis; and as oile in hise boonus.
Un viņš aptērpās ar lāstu, tā kā ar drēbēm, un tas nāca viņa iekšās kā ūdens un kā eļļa viņa kaulos.
19 Be it maad to him as a cloth, with which he is hilyd; and as a girdil, with which he is euere gird.
Tad lai tas viņam ir kā apģērbs, ar ko tas apsedzās, un josta, ar ko tas allaž apjožas.
20 This is the werk of hem that bacbiten me anentis the Lord; and that speke yuels ayens my lijf.
Šī alga lai notiek no Tā Kunga maniem pretiniekiem un tiem, kas ļaunu runā pret manu dvēseli.
21 And thou, Lord, Lord, do with me for thi name; for thi merci is swete.
Bet Tu, ak Kungs, dari ar mani Sava vārda pēc, jo Tava žēlastība ir laba; izglāb mani.
22 Delyuere thou me, for Y am nedi and pore; and myn herte is disturblid with ynne me.
Jo es esmu bēdīgs un nabags, un mana sirds iekš manis ir ievainota.
23 I am takun awei as a schadowe, whanne it bowith awei; and Y am schakun awei as locustis.
Es aizeju kā ēna pavakarē, un topu vajāts kā sisenis.
24 Mi knees ben maad feble of fasting; and my fleische was chaungid for oile.
Mani ceļi šļūk no gavēšanas, un mana miesa izdilusi, ka treknuma vairs nav.
25 And Y am maad schenschipe to hem; thei sien me, and moueden her heedis.
Un es tiem esmu par apsmieklu; kad tie mani redz, tad tie krata galvu.
26 Mi Lord God, helpe thou me; make thou me saaf bi thi merci.
Palīdz man, Kungs, mans Dievs, atpestī mani pēc Savas žēlastības!
27 And thei schulen wite, that this is thin hond; and thou, Lord, hast do it.
Tad tie atzīs, ka tā Tava roka, ka Tu, Kungs, to darījis.
28 Thei schulen curse, and thou schalt blesse, thei that risen ayens me, be schent; but thi seruaunt schal be glad.
Kad tie lād, tad Tu svētī; kad tie ceļas, tad lai top kaunā; bet Tavs kalps lai priecājās.
29 Thei that bacbiten me, be clothid with schame; and be thei hilid with her schenschipe as with a double cloth.
Mani pretinieki lai ar kaunu top apģērbti un ar savu negodu apsegti kā ar svārkiem.
30 I schal knouleche to the Lord greetli with my mouth; and Y schal herie hym in the myddil of many men.
Es Tam Kungam no sirds pateikšu ar savu muti un Tam dziedāšu lielā draudzē.
31 Which stood nyy on the riyt half of a pore man; to make saaf my soule fro pursueris.
Jo tam bēdīgam Viņš stāv pa labo roku, to atpestīdams no tiem, kas viņa dvēseli notiesā.
