Psalms 102
1 The preier of a pore man, whanne he was angwishid, and schedde out his speche bifore the Lord. Lord, here thou my preier; and my crie come to thee.
Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
2 Turne not awei thi face fro me; in what euere dai Y am troblid, bowe doun thin eere to me. In what euere day Y schal inwardli clepe thee; here thou me swiftli.
Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
3 For my daies han failid as smoke; and my boonus han dried vp as critouns.
Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
4 I am smytun as hei, and myn herte dried vp; for Y haue foryete to eete my breed.
Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
5 Of the vois of my weilyng; my boon cleuede to my fleische.
Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
6 I am maad lijk a pellican of wildirnesse; Y am maad as a niyt crowe in an hous.
Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
7 I wakide; and Y am maad as a solitarie sparowe in the roof.
Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
8 Al dai myn enemyes dispisiden me; and thei that preisiden me sworen ayens me.
Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
9 For Y eet aschis as breed; and Y meddlide my drinke with weping.
Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
10 Fro the face of the ire of thin indignacioun; for thou reisinge me hast hurtlid me doun.
Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
11 Mi daies boweden awei as a schadewe; and Y wexede drie as hei.
Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
12 But, Lord, thou dwellist with outen ende; and thi memorial in generacioun and in to generacioun.
Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
13 Lord, thou risinge vp schalt haue merci on Sion; for the tyme `to haue merci therof cometh, for the tyme cometh.
Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
14 For the stones therof plesiden thi seruauntis; and thei schulen haue merci on the lond therof.
Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
15 And, Lord, hethen men schulen drede thi name; and alle kingis of erthe schulen drede thi glori.
Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
16 For the Lord hath bildid Sion; and he schal be seen in his glorie.
Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
17 He bihelde on the preier of meke men; and he dispiside not the preier of hem.
Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
18 Be these thingis writun in an othere generacioun; and the puple that schal be maad schal preise the Lord.
Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
19 For he bihelde fro his hiye hooli place; the Lord lokide fro heuene in to erthe.
Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
20 For to here the weilingis of feterid men; and for to vnbynde the sones of slayn men.
Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
21 That thei telle in Sion the name of the Lord; and his preising in Jerusalem.
Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
22 In gaderinge togidere puplis in to oon; and kingis, that thei serue the Lord.
Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
23 It answeride to hym in the weie of his vertu; Telle thou to me the fewnesse of my daies.
Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
24 Ayenclepe thou not me in the myddil of my daies; thi yeris ben in generacioun and in to generacioun.
Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
25 Lord, thou foundidist the erthe in the bigynnyng; and heuenes ben the werkis of thin hondis.
Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
26 Tho schulen perische, but thou dwellist perfitli; and alle schulen wexe eelde as a clooth. And thou schalt chaunge hem as an hiling, and tho schulen be chaungid;
Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
27 but thou art the same thi silf, and thi yeeris schulen not faile.
Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
28 The sones of thi seruauntis schulen dwelle; and the seed of hem schal be dressid in to the world.
Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
