Proverbs 8
1 Whether wisdom crieth not ofte; and prudence yyueth his vois?
Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
2 In souereyneste and hiy coppis, aboue the weie, in the myddis of pathis,
Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
3 and it stondith bisidis the yate of the citee, in thilke closyngis, and spekith, and seith, A!
Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
4 ye men, Y crie ofte to you; and my vois is to the sones of men.
„Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
5 Litle children, vndirstonde ye wisdom; and ye vnwise men, `perseyue wisdom.
Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
6 Here ye, for Y schal speke of grete thingis; and my lippis schulen be openyd, to preche riytful thingis.
Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
7 My throte schal bithenke treuthe; and my lippis schulen curse a wickid man.
Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
8 My wordis ben iust; no schrewid thing, nether weiward is in tho.
Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
9 `My wordis ben riytful to hem that vndurstonden; and ben euene to hem that fynden kunnyng.
Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
10 Take ye my chastisyng, and not money; chese ye teching more than tresour.
Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
11 For wisdom is betere than alle richessis moost preciouse; and al desirable thing mai not be comparisound therto.
Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
12 Y, wisdom, dwelle in counsel; and Y am among lernyd thouytis.
Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
13 The drede of the Lord hatith yuel; Y curse boost, and pride, and a schrewid weie, and a double tungid mouth.
Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
14 Counseil is myn, and equyte `is myn; prudence is myn, and strengthe `is myn.
Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
15 Kyngis regnen bi me; and the makeris of lawis demen iust thingis bi me.
Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
16 Princis comaunden bi me; and myyti men demen riytfulnesse bi me.
Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
17 I loue hem that louen me; and thei that waken eerli to me, schulen fynde me.
Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
18 With me ben rychessis, and glorie; souereyn richessis, and riytfulnesse.
Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
19 My fruyt is betere than gold, and precyouse stoon; and my seedis ben betere than chosun siluer.
Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
20 Y go in the weies of riytfulnesse, in the myddis of pathis of doom;
Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
21 that Y make riche hem that louen me, and that Y fille her tresouris.
Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
22 The Lord weldide me in the bigynnyng of hise weies; bifore that he made ony thing, at the bigynnyng.
Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
23 Fro with out bigynnyng Y was ordeined; and fro elde tymes, bifor that the erthe was maad.
No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
24 Depthis of watris weren not yit; and Y was conseyued thanne. The wellis of watris hadden not brokun out yit,
Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
25 and hillis stoden not togidere yit bi sad heuynesse; bifor litil hillis Y was born.
Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
26 Yit he hadde not maad erthe; and floodis, and the herris of the world.
Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
27 Whanne he made redi heuenes, Y was present; whanne he cumpasside the depthis of watris bi certeyn lawe and cumpas.
Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
28 Whanne he made stidfast the eir aboue; and weiede the wellis of watris.
Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
29 Whanne he cumpasside to the see his marke; and settide lawe to watris, that tho schulden not passe her coostis. Whanne he peiside the foundementis of erthe;
Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
30 Y was making alle thingis with him. And Y delitide bi alle daies, and pleiede bifore hym in al tyme,
Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
31 and Y pleiede in the world; and my delices ben to be with the sones of men.
Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
32 Now therfor, sones, here ye me; blessid ben thei that kepen my weies.
Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
33 Here ye teching, and be ye wise men; and nile ye caste it awei.
Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
34 Blessid is the man that herith me, and that wakith at my yatis al dai; and kepith at the postis of my dore.
Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
35 He that fyndith me, schal fynde lijf; and schal drawe helthe of the Lord.
Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
36 But he that synneth ayens me, schal hurte his soule; alle that haten me, louen deeth.
Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“
