Proverbs 5
1 Mi sone, perseyue thou my wisdom, and bowe doun thin eere to my prudence; that thou kepe thi thouytis,
Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
2 and thi lippis kepe teching. Yyue thou not tent to the falsnesse of a womman;
Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
3 for the lippis of an hoore ben an hony coomb droppinge, and hir throte is clerere than oile;
Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
4 but the last thingis ben bittir as wormod, and hir tunge is scharp as a swerd keruynge on ech side.
Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
Viņas kājas nokāpj nāvē, viņas soļi aizsniedz elli; (Sheol h7585)
6 Tho goon not bi the path of lijf; hir steppis ben vncerteyn, and moun not be souyt out.
Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
7 Now therfor, my sone, here thou me, and go not awei fro the wordis of my mouth.
Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
8 Make fer thi weie fro hir, and neiye thou not to the doris of hir hous.
Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
9 Yyue thou not thin onour to aliens, and thi yeeris to the cruel;
Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
10 lest perauenture straungeris be fillid with thi strengthis, and lest thi trauels be in an alien hous;
Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
11 and thou biweile in the laste daies, whanne thou hast wastid thi fleschis, and thi bodi; and thou seie,
Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
12 Whi wlatide Y teching, and myn herte assentide not to blamyngis;
Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
13 nether Y herde the voys of men techinge me, and Y bowide not doun myn eere to maistris?
Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
14 Almest Y was in al yuel, in the myddis of the chirche, and of the synagoge.
Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
15 Drinke thou watir of thi cisterne, and the floodis of thi pit.
Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
16 Thi wellis be stremed forth; and departe thi watris in stretis.
Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
17 Haue thou aloone `tho watris; and aliens be not thi parceneris.
Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
18 Thi veyne be blessid; and be thou glad with the womman of thi yong wexynge age.
Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
19 An hynde moost dereworthe; and an hert calf moost acceptable. Hir teetis fille thee in al tyme; and delite thou contynueli in the loue of hir.
Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
20 Mi sone, whi art thou disseyued of an alien womman; and art fostrid in the bosum of an othere?
Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
21 The Lord seeth the weie of a man; and biholdith alle hise steppis.
Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
22 The wickidnessis of a wyckid man taken hym; and he is boundun with the roopis of hise synnes.
Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
23 He schal die, for he hadde not lernyng; and he schal be disseyued in the mychilnesse of his fooli.
Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
