Proverbs 3
1 Mi sone, foryete thou not my lawe; and thyn herte kepe my comaundementis.
Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
2 For tho schulen sette to thee the lengthe of daies, and the yeeris of lijf, and pees.
Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
3 Merci and treuthe forsake thee not; bynde thou tho to thi throte, and write in the tablis of thin herte.
Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
4 And thou schalt fynde grace, and good teching bifore God and men.
Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
5 Haue thou trist in the Lord, of al thin herte; and triste thou not to thi prudence.
Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
6 In alle thi weies thenke thou on hym, and he schal dresse thi goyngis.
Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
7 Be thou not wijs anentis thi silf; drede thou God, and go awei fro yuel.
Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
8 For whi helthe schal be in thi nawle, and moisting of thi boonys.
Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
9 Onoure thou the Lord of thi catel, and of the beste of alle thi fruytis yyue thou to pore men;
Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
10 and thi bernes schulen be fillid with abundaunce, and pressours schulen flowe with wiyn.
Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
11 My sone, caste thou not awei the teching of the Lord; and faile thou not, whanne thou art chastisid of him.
Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
12 For the Lord chastisith hym, whom he loueth; and as a fadir in the sone he plesith hym.
Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
13 Blessid is the man that fyndith wisdom, and which flowith with prudence.
Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
14 The geting therof is betere than the marchaundie of gold and of siluer; the fruytis therof ben the firste and clenneste.
Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
15 It is preciousere than alle richessis; and alle thingis that ben desirid, moun not be comparisound to this.
Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
16 Lengthe of daies is in the riythalf therof, and richessis and glorie ben in the lifthalf therof.
Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
17 The weies therof ben feire weies, and alle the pathis therof ben pesible.
Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
18 It is a tre of lijf to hem that taken it; and he that holdith it, is blessid.
Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
19 The Lord foundide the erthe bi wisdom; he stablischide heuenes bi prudence.
Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
20 The depthis of watris braken out bi his wisdom; and cloudis wexen togidere bi dewe.
Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
21 My sone, these thingis flete not awey fro thin iyen; kepe thou my lawe, and my counsel;
Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
22 and lijf schal be to thi soule, and grace `schal be to thi chekis.
Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
23 Thanne thou schalt go tristili in thi weie; and thi foot schal not snapere.
Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
24 If thou schalt slepe, thou schalt not drede; thou schalt reste, and thi sleep schal be soft.
Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
25 Drede thou not bi sudeyne feer, and the powers of wickid men fallynge in on thee.
Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
26 For the Lord schal be at thi side; and he schal kepe thi foot, that thou be not takun.
Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
27 Nil thou forbede to do wel him that mai; if thou maist, and do thou wel.
Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
28 Seie thou not to thi frend, Go, and turne thou ayen, and to morewe Y schal yyue to thee; whanne thou maist yyue anoon.
Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
29 Ymagyne thou not yuel to thi freend, whanne he hath trist in thee.
Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
30 Stryue thou not ayens a man with out cause, whanne he doith noon yuel to thee.
Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
31 Sue thou not an vniust man, sue thou not hise weies.
Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
32 For ech disseyuer is abhomynacioun of the Lord; and his speking is with simple men.
Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
33 Nedinesse is sent of the Lord in the hous of a wickid man; but the dwelling places of iust men schulen be blessid.
Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
34 He schal scorne scorneris; and he schal yyue grace to mylde men.
Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
35 Wise men schulen haue glorie; enhaunsing of foolis is schenschipe.
Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
