Proverbs 24
1 Sue thou not yuele men, desire thou not to be with hem.
Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;
2 For the soule of hem bithenkith raueyns, and her lippis speken fraudis.
Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.
3 An hous schal be bildid bi wisdom, and schal be maad strong bi prudence.
Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,
4 Celeris schulen be fillid in teching, al riches preciouse and ful fair.
Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.
5 A wijs man is strong, and a lerned man is stalworth and miyti.
Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;
6 For whi batel is bigunnun with ordenaunce, and helthe schal be, where many counsels ben.
Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.
7 Wisdom is hiy to a fool; in the yate he schal not opene his mouth.
Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.
8 He that thenkith to do yuels, schal be clepid a fool.
Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.
9 The thouyte of a fool is synne; and a bacbitere is abhomynacioun of men.
Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.
10 If thou that hast slide, dispeirist in the dai of angwisch, thi strengthe schal be maad lesse.
Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.
11 Delyuere thou hem, that ben led to deth; and ceesse thou not to delyuere hem, that ben drawun to deth.
Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?
12 If thou seist, Strengthis suffisen not; he that is biholdere of the herte, vndirstondith, and no thing disseyueth the kepere of thi soule, and he schal yelde to a man bi hise werkis.
Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?
13 Mi sone, ete thou hony, for it is good; and an honycomb ful swete to thi throte.
Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;
14 `So and the techyng of wisdom is good to thi soule; and whanne thou hast founde it, thou schalt haue hope in the laste thingis, and thin hope schal not perische.
Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
15 Aspie thou not, and seke not wickidnesse in the hous of a iust man, nether waste thou his reste.
Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;
16 For a iust man schal falle seuene sithis in the dai, and schal rise ayen; but wickid men schulen falle in to yuele.
Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.
17 Whanne thin enemye fallith, haue thou not ioye; and thin herte haue not ful out ioiyng in his fal;
Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,
18 lest perauenture the Lord se, and it displese hym, and he take awei his ire fro hym.
Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.
19 Stryue thou not with `the worste men, nether sue thou wickid men.
Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!
20 For whi yuele men han not hope of thingis to comynge, and the lanterne of wickid men schal be quenchid.
Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.
21 My sone, drede thou God, and the kyng; and be thou not medlid with bacbiteris.
Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.
22 For her perdicioun schal rise togidere sudenli, and who knowith the fal of euer either?
Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!
23 Also these thingis that suen ben to wise men. It is not good to knowe a persoone in doom.
Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.
24 Puplis schulen curse hem, that seien to a wickid man, Thou art iust; and lynagis schulen holde hem abhomynable.
Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“to cilvēki lād un ļaudis ienīst.
25 Thei that repreuen iustli synners, schulen be preisid; and blessing schal come on hem.
Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.
26 He that answerith riytful wordis, schal kisse lippis.
Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.
27 Make redi thi werk with outforth, and worche thi feelde dilygentli, that thou bilde thin hous aftirward.
Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.
28 Be thou not a witnesse with out resonable cause ayens thi neiybore; nether flatere thou ony man with thi lippis.
Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?
29 Seie thou not, As he dide to me, so Y schal do to him, and Y schal yelde to ech man aftir his werk.
Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“
30 I passide bi the feeld of a slow man, and bi the vyner of a fonned man; and, lo!
Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.
31 nettlis hadden fillid al, thornes hadden hilid the hiyere part therof, and the wal of stoonys with out morter was distried.
Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.
32 And whanne Y hadde seyn this thing, Y settide in myn herte, and bi ensaumple Y lernyde techyng.
Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:
33 Hou longe slepist thou, slow man? whanne schalt thou ryse fro sleep? Sotheli thou schalt slepe a litil, thou schalt nappe a litil, thou schalt ioyne togidere the hondis a litil, to take reste;
Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
34 and thi nedynesse as a currour schal come to thee, and thi beggerie as an armed man.
Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.
