Proverbs 10
1 The parablis of Salomon. A wijs sone makith glad the fadir; but a fonned sone is the sorewe of his modir.
Salamana sakāmie vārdi. Gudrs dēls ir tēva prieks, bet ģeķīgs mātes sirdēsti.
2 Tresouris of wickidnesse schulen not profite; but riytfulnesse schal delyuere fro deth.
Netaisnas mantas nelīdz nenieka, bet taisnība izpestī no nāves.
3 The Lord schal not turmente the soule of a iust man with hungur; and he schal distrie the tresouns of vnpitouse men.
Tas Kungs taisnai dvēselei neliek bada ciest; bet bezdievīga negausību viņš izšķiež.
4 A slow hond hath wrouyt nedynesse; but the hond of stronge men makith redi richessis. Forsothe he that enforsith to gete `ony thing bi leesyngis, fedith the wyndis; sotheli the same man sueth briddis fleynge.
Kas slinku roku strādā, top nabags; bet čakla roka dara bagātu.
5 He that gaderith togidere in heruest, is a wijs sone; but he that slepith in sommer, is a sone of confusioun.
Kas vasarā sakrāj, ir prātīgs; bet kas pļaujamā laikā guļ, paliek kaunā.
6 The blessing of God is ouer the heed of a iust man; but wickidnesse hilith the mouth of wickid men.
Svētība pār taisna galvu, bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.
7 The mynde of a iust man schal be with preisingis; and the name of wickid men schal wexe rotun.
Taisnam piemiņa paliek svētīta, bet bezdievīgiem slava iznīks.
8 A wijs man schal resseyue comaundementis with herte; a fool is betun with lippis.
Kam gudra sirds, tas pieņem mācību, bet kas muti palaiž, ies bojā.
9 He that goith simpli, goith tristili; but he that makith schrewid hise weies, schal be opyn.
Kas skaidrībā staigā, tas staigā ar mieru; bet kas savus ceļus groza, to pienāks.
10 He that bekeneth with the iye, schal yyue sorewe; a fool schal be betun with lippis.
Kas ar acīm met, tas pieved bēdas; un kas muti palaiž, ies bojā.
11 The veyne of lijf is the mouth of a iust man; but the mouth of wickid men hilith wickidnesse.
Taisnam mute ir dzīvības avots; bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.
12 Hatrede reisith chidingis; and charite hilith alle synnes.
Ienaids ceļ bāršanos; bet mīlestība apklāj visus pārkāpumus.
13 Wisdom is foundun in the lippis of a wise man; and a yerd in the bak of him that is nedi of herte.
Uz prātīga lūpām rodas gudrība, bet pār ģeķa muguru nāk rīkste.
14 Wise men hiden kunnyng; but the mouth of a fool is nexte to confusioun.
Prātīgie pietur savu padomu, bet ģeķu mute ir briesmas tuvumā.
15 The catel of a riche man is the citee of his strengthe; the drede of pore men is the nedynesse of hem.
Bagātam manta ir viņa stiprā pils, bet tukšinieku briesmas ir viņu nabadzība.
16 The werk of a iust man is to lijf; but the fruyt of a wickid man is to synne.
Taisna krājumiņš ir uz dzīvību, bet bezdievīga ienākums uz grēku.
17 The weie of lijf is to him that kepith chastising; but he that forsakith blamyngis, errith.
Pārmācīšanu pieņemt ir ceļš uz dzīvību, bet kas par mācību nebēdā, tas maldās.
18 False lippis hiden hatrede; he that bringith forth dispisinge is vnwijs.
Viltīgas lūpas slēpj ienaidu, un kas niknu slavu ceļ, ir nelga.
19 Synne schal not faile in myche spekyng; but he that mesurith hise lippis, is moost prudent.
Vārdu pulkā netrūkst grēku, bet kas savas lūpas valda, ir gudrs.
20 Chosun siluer is the tunge of a iust man; the herte of wickid men is for nouyt.
Taisnam mēle ir tīrs sudrabs, bezdievīgā sirds neder nekam.
21 The lippis of a iust man techen ful manye men; but thei that ben vnlerned, schulen die in nedinesse of herte.
Taisna lūpas daudziem ganība, bet ģeķi nomirs savā sirds ģeķībā.
22 The blessing of the Lord makith riche men; and turment schal not be felowschipid to hem.
Tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek.
23 A fool worchith wickidnesse as bi leiyyng; but `wisdom is prudence to a man.
Ģeķim prieks, blēņas darīt, bet prātīgam vīram gudrība.
24 That that a wickid man dredith, schal come on hym; the desire of iust men schalbe youun to hem.
No kā bezdievīgais bīstas, tas viņam uziet, un ko taisnie vēlās, to Viņš tiem dod.
25 As a tempeste passynge, a wickid man schal not be; but a iust man schal be as an euerlastynge foundement.
Tā kā vētra pārskrien, tāpat bezdievīgā vairs nebūs, bet taisnais pastāv mūžīgi.
26 As vynegre noieth the teeth, and smoke noieth the iyen; so a slow man noieth hem that senten hym in the weie.
Kā skābums zobiem un dūmi acīm, tā sliņķis tiem, kas to sūta.
27 The drede of the Lord encreesith daies; and the yeeris of wickid men schulen be maad schort.
Tā Kunga bijāšana vairo dienas, bet bezdievīgo gadi top paīsināti.
28 Abiding of iust men is gladnesse; but the hope of wickid men schal perische.
Ko taisnie gaida, būs līksmība, bet bezdievīgo cerība zudīs.
29 The strengthe of a symple man is the weie of the Lord; and drede to hem that worchen yuel.
Tā Kunga ceļš sirdsskaidriem ir par stiprumu, bet ļauna darītājiem par izbailēm.
30 A iust man schal not be moued with outen ende; but wickid men schulen not dwelle on the erthe.
Taisnais nešaubīsies ne mūžam, bet bezdievīgie nepaliks zemes virsū.
31 The mouth of a iust man schal bringe forth wisdom; the tunge of schrewis schal perische.
No taisnā mutes zaļo gudrība, bet netikla mēle taps izdeldēta.
32 The lippis of a iust man biholden pleasaunt thingis; and the mouth of wickid men byholdith weiward thingis.
Taisnā lūpas zin, kas pieklājās, bet bezdievīgo mute ir netikla.
